Liesmojošā Betelgeize
Publicēts: 25.06.2011
Izmantojot Ļoti lielā teleskopa VISIR instrumentu, astronomiem ir izdevies nofotografēt sarežģīto un spožo miglāju, kas izveidojies ap pārmilzu zvaigzni Betelgeizi Oriona zvaigznājā. Šis veidojums, kas atgādina liesmas, izveidojies no matērijas, kuru kosmosā izverd iespaidīgais spīdeklis.
Betelgeize ir sarkanā pārmilzu zvaigzne Oriona zvaigznājā. Tā ir viena no spožākajām zvaigznēm, kādas redzamas naksnīgajās debesīs ar neapbruņotu aci. Tā ir arī viena no lielākajām. Ja Betelgeizi ieliktu Saules vietā, tās ārējā robeža atrastos gandrīz pie Jupitera orbītas. VLT attēlā labi redzams zvaigzni ieskaujošais miglājs, kurš stiepjas 60 miljardu kilometru attālumā no zvaigznes virsmas.
Betelgeizes mūžs tuvojas noslēgumam. Sarkanā pārmilža stadijas laikā, kas ir īss mirklis jau tā īsajā masīvās zvaigznes dzīvē, zvaigzne burtiski uzpūšas un ļoti strauji zaudē matēriju, kas aizplūst kosmosā. Aptuveni 10 000 gadu laikā tās atmosfēra zaudē tik daudz masas, ka no šī materiāla varētu izveidot veselu Sauli.
Šī procesa pamatā ir divi mehānismi. Pirmkārt, veidojas milzīgas gāzu plūsmas, kuras stiepjas prom no zvaigznes virsmas. Tās gan ir mazākas nekā VISIR nofotografētais miglājs. Otrais process, kas visticamāk nodrošina šo plūsmu veidošanos, ir Betelgeizes atmosfēras "vārīšanās", kad milzīgi gāzu burbuļi pārvietojas augšup un lejup zvaigznes atmosfērā.
Jaunākie rezultāti liecina, ka plūsmas, kas novērotas tuvāk zvaigznei, iespējams ir saistītas ar miglājā ieraudzītajām struktūrām. VISIR veica novērojumus infrasarkano staru diapazonā, jo redzamajā gaismā zvaigzne ir pārāk spoža un miglājs nav pamanāms. Miglāja asimetrija norāda uz to, ka zvaigznes matērija neplūst prom vienādi no visām pusēm.
Materiāls, kuru izdevies reģistrēt ar VISIR instrumentu, visticamāk sastāv no silīcija un alumīnija putekļiem. Tieši šie elementi ir visbiežāk sastopamie cieto planētu garozās. Kaut kad pagātnē Zemes garozā esošais silīcijs arī izveidojās Beitelgeizei līdzīgā zvaigznē.
VISIR novērojumi ir sakombinēti ar NACO instrumenta datiem, ar kura palīdzību agrāk tika nofotografētas daudz īsākās gāzu plūsmas. Centrā redzamais sarkanais aplis apzīmē zvaigznes diametru. Melnais disks ir apgabals, kurš tika bloķēts, lai spožā zvaigznes gaisma netraucētu fotografēt miglāju.
ESO
Komentāri
