Gaismas ieskautā
Publicēts: 6.04.2018
Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO) Ļoti lielā teleskopa (VLT) jaunākajos attēlos redzamas Mazā Magelāna Mākoņa pundurgalaktikas zvaigznes un mirdzošās gāzes mākoņi. Izmantojot šos datus, zinātniekiem ir izdevies identificēt pirms aptuveni 2000 gadiem uzsprāgušas pārnovas atliekas, kuras ieskauj gāzu čaula. Čandras rentgenstaru teleskopa novērojumi liecina, ka sprādziena atlieku centrā atrodas neitronu zvaigzne.
Mazais Magelāna Mākonis ir pundurgalaktika, kas atrodas aptuveni 200 000 gaismas gadu attālumā. Pētot šajā galaktikā esošo objektu 1E 0102.2-7219 ar VLT jaunāko instrumentu MUSE, tika konstatēts milzīgs gāzu gredzens, kas lēnām izplešas starp gāzu un putekļu mākoņa atliekām, kas radušās pirms aptuveni 2000 gadiem, kad tur notika pārnovas sprādziens. Šis atklājums palīdzēja Frederika Vogta vadītajai astronomu grupai identificēt ārpus Piena Ceļa galaktikas pirmo neitronu zvaigzni ar vāju magnētisko lauku.
Pētnieki pamanīja, ka gredzena centrs atrodas turpat, kur pirms vairākiem gadiem tika konstatēts rentgenstaru avots (p1). Līdz šim nebija skaidrs, kas ir šis avots un vai tas atrodas pārnovas atliekās vai aiz tām. Tikai tad, kad MUSE datos tika pamanīts šis gāzu gredzens, kas satur skābekli un neonu, zinātnieki saprata, ka tas perfekti ieskauj minēto p1 avotu. Sakritība bija pārāk perfekta, lai to uzskatītu par nejaušību, tādēļ tika pieņemts, ka p1 atrodas pārnovas atliekās. Kad p1 atrašanās vieta bija noteikta, zinātnieki izmantoja Čandras rentgenstaru teleskopa datus un noskaidroja, ka p1 avots ir izolēta neitronu zvaigzne ar vāju magnētisko lauku.
"Ja jūs lūkojaties uz punktveida avotu, nav nekas labāks par gadījumu, kad Visums tam apvelk apli apkārt, lai parādītu, kurp jāskatās," teica Vogts.
Kad masīva zvaigzne aiziet bojā pārnovas sprādzienā, tā aiz sevis atstāj gāzu un putekļu mākoņus, kas tiek dēvēti par pārnovas atliekām. Mutuļojošā struktūra, kas izplešas ar lielu ātrumu, ir smago elementu avots. Tie izplatās starpzvaigžņu vidē, kur piedalās jaunu zvaigžņu un planētu veidošanā.
Izolētas neitronu zvaigznes ar vāju magnētisko lauku ir nelieli, bet ļoti masīvi objekti. To diametrs var nepārsniegt dažus desmitus kilometru, bet tās ir masīvākas nekā Saule. Tiek uzskatīts, ka šīs zvaigžņu atliekas ir bieži sastopamas, lai gan tās ir grūti atklāt, jo neitronu zvaigznes "spīd" tikai rentgenstaros. Tas, ka p1 avota identitāti palīdzēja apstiprināt novērojumi redzamajā gaismā, ir jo īpaši aizraujoši.
"Šis ir pirmais šāda tipa objekts, kas atklāts ārpus Piena Ceļa galaktikas, pateicoties MUSE instrumenta iespējām. Mēs uzskatām, ka MUSE pavērs jaunas iespējas atklāt un pētīt šīs izvairīgās zvaigžņu atliekas," piebilda pētījuma līdzautore Liza Bartlete.
ESO
Komentāri
Agris tieši 8.05.2018 domāja šādi:
Domāju,ka nevar ieraudzīt 200000 gaismas gadu tālā galaktikā ,pirms 2000 gadiem notikušu notikumu.Iespējams ,ka ir domāts notikums pirms 2002000 gadiem?
Nelabojams tieši 10.05.2018 domāja šādi:
Ļoti iesaku sameklēt bibliotēkā vecu padomju laika populārzinātnisku grāmatiņu "Devītā decimālzīme" un izlasīt to. Iespējams, sapratīsi, kāda starpība ir starp 2000 un 2000,0, un ka 2000 var nozīmēt praktiski to pašu, kas 1958 vai 2011.
Agris tieši 10.05.2018 domāja šādi:
Jautājums konkrēts-cik tālu no mums ir uzsprāgušās pārnovas atliekas?