Gailošas ogles
Publicēts: 22.11.2007
Iespējams, ka ir atklāts pavisam jauns zvaigžņu tips. Tas ir ļoti līdzīgs baltajam pundurim, par kādu varētu kļūt Saule, izņemot dīvainos oglekļa pelnus. Astronomi uzskata, ka jaunais atklājums varētu padziļināt zināšanas par zvaigžņu dzīvi un nāvi.
Vairāk nekā 97% no visām mūsu galaktikas zvaigznēm, kuru masa ietilpst apgabalā no Saules masas līdz tādai, kas pārsniedz Saules masu 8 līdz 10 reizes, kad tās ir iztērējušas savu kodolenerģiju, pārtop par baltajiem punduriem, kuri ir aptuveni tik lieli cik Zeme, tikai ļoti blīvi. Zinātnieki prognozē, ka Saule varētu kļūt par balto punduri aptuveni pēc 5 miljardiem gadu.
Līdz šim bija zināms, ka balto punduru atmosfēru veido ūdeņradis vai hēlijs. Pavisam negaidīti zinātnieki atklāja šo jauna tipa balto punduri, kura "debesis" pamatā veido ogleklis ar pavisam nelielu vai pilnībā neesošu ūdeņraža vai hēlija piedevu.
"Neviens pat neiedomājās, ka kaut kas tāds varētu eksistēt," pastāstīja astrofiziķis Patriks Dufors no Arizonas universitātes. "Tas būs izaicinājums izskaidrot šo punduru rašanos."
Aptuveni 80% no visiem baltajiem punduriem ir tādi, kuru atmosfēru veido ūdeņradis, atlikušo šā tipa zvaigžņu atmosfērā pārsvarā ir hēlijs. Šie jaunie punduri, kuru atmosfēra ir bagāta ar oglekli, ir pavisam maz - mazāk kā 1 : 1000.
Līdz šim zinātnieki ir atraduši 8 šāda tipa baltos pundurus, bet paredzams, ka to ir daudz vairāk.
Visi baltie punduri veidojas brīdī, kad zvaigzne ir zaudējusi aptuveni 85% no savas masas. Iespējams, ka šajā fāzē dažas zvaigznes pamanās zaudēt visu ūdeņradi un hēliju.
"Rezultātā mēs redzam kodolu, kurā kādreiz ir notikušas kodolreakcijas," skaidroja Dufors. "Ogleklis ir sadegušā hēlija "pelni"."
Baltie punduri attīstās no zvaigznēm, kuras ir nepietiekami masīvas, lai kļūtu par supernovām. Oglekļa tipa baltie punduri visticamāk veidojas no zvaigznēm, kuru masa ir tuva 8 līdz 10 Sauļu masai.
Zinātnieki plāno turpināt astoņu atrasto oglekļa tipa balto punduru izpēti, izmantojot lielākus teleskopus.
SPACE.com
