Gadsimtu mīkla atminēta?
Publicēts: 7.01.2010
Pirms gandrīz vai pusgada astronomi aicināja ikvienu amatieri pievienoties gadsimtiem ilgušās mīklas atminējuma meklējumiem. Vairāk kā divus gadsimtus cilvēki ir vērojuši spožo zvaigzni Epsilon Aurigae un pamanījuši, ka tā te izdziest, te iedegas atkal. Vai tiešām ir izdevies atminēt šīs noslēpumainās zvaigznes mistēriju?
Šobrīd astronomi zina, ka Epsilon Aurigae regulāri aptumšo kāds tumšs objekts, kas zvaigznei aiziet priekšā reizi 27 gados. Tomēr vēl pat mūsdienās nav zināms viss par zvaigzni un tās noslēpumaino pavadoni.
Jaunākie pētījumi, kas veikti ar Spitzera teleskopu, un arhīva datu analīze, liecina par labu vienai no vadošajām teorijām. Iespējams, ka gadsimtiem ilgušo noslēpumu būs izdevies atrisināt.
Viena no teorijām ir, ka spožā zvaigzne ir masīvs supermilzis, kuru regulāri aizēno divas, cieši viena ap otru riņķojošas zvaigznes, kas atrodas putekļaina diska iekšienē. Otrās teorijas gadījumā spožā zvaigzne ir mirstoša zvaigzne ar nelielu masu, kuru regulāri aptumšo viena zvaigzne, kuru ieskauj putekļu disks. Spitzera teleskopa dati liecina par labu otrajai teorijai.
Epsilon Aurigae ir zvaigzne, kuru var redzēt ziemeļu puslodes iedzīvotāji. 2009. gada augustā sākās tās aptumsuma periods, kas ilgs aptuveni 2 gadus. Astronomiem šie aptumsumi interesē, jo tādejādi iespējams iegūt papildus informāciju par zvaigžņu evolūciju un pašu zvaigžņu dabu. Epsilon Aurigae gadījumā ir radies vairāk jautājumu nekā atbilžu, jo šī zvaigzne nekādi neietilpst standarta modeļos.
Interesanti, ka viena no lielākajām mīklām ir pati zvaigzne, ko var novērot ar neapbruņotu aci. Tās spektrālās īpašības liecina, ka tā ir milzīga zvaigzne, vismaz F klases supermilzis, kura masa 20 reizes, bet diametrs 300 reizes pārsniedz Saules rādītājus. Lai izskaidrotu šādas zvaigznes aptumsumu, zinātniekiem ir jāizvirza interesantas teorijas. Piemēram, aptumšojošais objekts patiesībā esot divas B klases zvaigznes, kuras ieskauj putekļu disks. Daži no scenārijiem ir vēl eksotiskāki - melnie caurumi un milzu planētas.
Otra, konkurējošā teorija, kā jau mēs minējām, ir tā, ka spožā zvaigzne patiesībā ir mazāk masīva, mirstoša zvaigzne. Bet arī šajā teorijā ir savi caurumi un nepilnības.
Spitzer teleskops, kas spēj lūkoties cauri putekļiem, tika pavērsts pret šo zvaigzni. Interesanti, ka, lai nepārgaismotu attēlu, zvaigzne tika iecentrēta četru pikseļu stūros, nevis vienā pikselī. Fotografēšanai tika izmantota ekspozīcija, kas ilgst tikai 1/100 daļu no sekundes.
Iegūtajos datos tika apstiprināta putekļu diska esamība. Šī diska daļiņas, atšķirībā no ierastajiem smalkajiem putekļiem, ir daudz lielākas un atgādina granti. Diska rādiuss ir aptuveni četras reizes lielāks par Zemes attālumu no Saules. Tādejādi astronomi veiksmīgi varēja izskaidrot Epsilon Aurigae feonomenu ar otrās teorijas palīdzību.
Lai arī šķiet, ka liela daļa noslēpuma ir atminēta, astronomiem vēl jānoskaidro daudzas detaļas par šo sistēmu. Turpmākie novērojumi, kurus var veikt arī amatieri, varētu palīdzēt precizēt Epsilon Aurigae sistēmas īpašības.
Spitzer Space Telescope
Komentāri
