Betelgeizes noslēpums atminēts?
Publicēts: 20.06.2021
2019.gada nogalē viena no pazīstamākajām zvaigznēm, kuru var novērot Zemes debesīs ar neapbruņotu aci, kļuva blāvāka. Oriona zvaigznājā atrodamās Betelgeizes spožums acīmredzami samazinājās. Šī noslēpumainā aptumšošanās ilga līdz 2020.gada pavasarim, kad aprīlī Betelgeizes spožums atgriezās agrākajā līmenī. Jaunākais pētījums, kurš tika veikts, izmantojot Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO) Ļoti Lielo teleskopu (VLT), norāda, ka šis sapožuma kritums ir saistīts ar putekļu mākoni, kas daļēji aizsedzis zvaigznes disku.
2019.gada nogalē Migela Montarges vadītā pētnieku komanda pavērsa ESO VLT teleskopu pret Betelgeizi. Salīdzinot decembrī uzņemto ar tā paša gada janvārī fotografēto Betelgeizes attēlu, bija acīmredzams, ka zvaigznes disks, jo īpaši tā dienvidu daļa, ir kļuvis tumšāks. Bet, kādēļ tas noticis, nebija skaidrs.
Komanda turpināja novērojumus un nofotografēja Betelgeizi arī 2020.gada janvārī un martā, parādot zvaigznes spožuma izmaiņas dinamikā. Pētnieku komanda uzskata, ka zvaigznes aptumšošanos izraisījis putekļu mākonis.
Betelgeizes mūžs tuvojas noslēgumam. Šīs zvaigznes virsma ir ļoti dinamiska. Milzīgi gāzu burbuļi pārvietojas pa tās virsmu, te saraujoties, te atkal palielinoties. Pētnieku komanda uzskata, ka neilgi pirms "Lielās aptumšošanās" zvaizgne ir izsviedusi kosmosā kādu no šiem milzu burbuļiem, kurš, attālinoties no Betelgeizes, ir kondensējies, pārtopot cietos putekļu graudiņos, kas tad arī izraisīja zvaigznes spožuma samazināšanos. Kā izteicās pētnieku komandas vadītājs Montarges, tā bija iespēja novērot zvaigžņu putekļu veidošanos.
Protams, astronomi ar nepacietību gaida Džeimsa Veba teleskopa startu. Tā izšķirtspēja ļautu novērot Betelgeizes virsmu vēl labākā detalizācijas pakāpē, palīdzot atminēt zvaigznes noslēpumus un pētīt masīvu zvaigžņu dzīves pēdējos etapus.
ESO
Komentāri
