Atklātas jauna tipa maiņzvaigznes
Publicēts: 12.06.2013
Izmantojot Šveices 1,2 metrus lielo Eilera teleskopu Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) La Siljas observatorijā Čīlē, zinātnieki ir atklājuši jaunu maiņzvaigžņu tipu. Pētījuma ietvaros tika analizētas niecīgas vaļējās kopas zvaigžņu spožuma izmaiņas. Novērojumos iegūtie dati palīdzēja pamanīt agrāk nezināmas šo zvaigžņu īpašības, kas neatbilst patreiz pieņemtajām teorijām. Reģistrēto svārstību iemesls pagaidām nav noskaidrots.
Šveices speciālisti ir slaveni ar savām spējām radīt ļoti precīzas iekārtas un mehānismus. Ženēvas observatorijas astronomu komanda kārtējo reizi apstiprina, ka precizitāte ir viņu nācijas iezīme. Izmantojot salīdzinoši nelielo (tikai 1,2 m) teleskopu, viņi veikuši ārkārtīgi precīzus mērījumus vairāku gadu garumā. Reģistrējot pavisam niecīgas zvaigžņu spožuma svārstības, zinātnieki ir atklājuši jaunu maiņzvaigžņu tipu.
Septiņus gadus ilgajā pētījumā tika mērīts spožums vairāk nekā 3 tūkstošiem zvaigžņu, kas atrodas vaļējā zvaigžņu kopā NGC 3766. Centaura zvaigznājā redzamo kopu no Zemes šķir aptuveni 7000 gaismas gadi. Kopas zvaigžņu vecums ir aptuveni 20 miljoni gadu. Spožums 36 zvaigžņu gadījumā mainījās ļoti netipiski. Tām bija raksturīgas regulāras, bet pavisam niecīgas (0,1% no zvaigznes parastā spožuma) svārstības, kuru periods atradās diapazonā no divām līdz 20 stundām. Šīs zvaigznes ir karstākas un spožākas nekā Saule, bet visādā citādā ziņā neizceļas ar neko īpašu. Jaunajam tipam nosaukums vēl nav izdomāts.
Mērījumu precizitāte ir aptuveni divas reizes labāka nekā izdevies iegūt līdzīgos pētījumos ar citiem teleskopiem. Tā bija pietiekama, lai izdotos pamanīt niecīgās svārstības.
"Mēs sasniedzām tik augstu jutību, ne tikai pateicoties kvalitatīvajiem novērojumiem un ļoti rūpīgajai datu analīzei," teica pētījuma vadītājs Nami Movlavi. "Mēs varējām realizēt ļoti plašu novērojumu programmu, kas ilga septiņus gadus. Iespējams, ka mums neizdotos rezervēt tik daudz laika kādā no lielajiem teleskopiem."
Ļoti daudzas zvaigznes tiek klasificētas kā maiņzvaigznes, jo to redzamais spožums laika gaitā mainās. Šis fenomens ir atkarīgs no daudziem faktoriem, kas saistīts ar procesiem zvaigznes dzīlēs. Pateicoties zvaigžņu spožuma izmaiņu novērojumiem un tajos iegūtajiem datiem, ir izveidojusies atsevišķa nozare, kas pazīstama kā astroseismoloģija, kad astronomi "klausās" zvaigžņu vibrēšanā, lai pētītu to fizikālās īpašības un analizētu iekšienē notiekošos procesus.
"Šo jaunā tipa maiņzvaigžņu eksistence ir jauns izaicinājums astrofizikā," paskaidroja Sofija Sesena. "Šobrīd pieņemtie modeļi paredz, ka to spožumam vispār nevajadzētu periodiski mainīties, tādēļ mūsu pētījumi tiek turpināti, lai uzzinātu vairāk par šo neparasto zvaigžņu uzvedību."
Lai arī svārstību iemesls nav zināms, ir kāds intriģējošs fakts. Dažas no šīm zvaigznēm ļoti ātri riņķo ap savu asi. To rotācijas ātrums aptuveni uz pusi pārsniedz to kritisko ātrumu - robežu, kad zvaigznes kļūst nestabilas un sāk izmest matēriju kosmosā.
"Šādā gadījumā to ātrā rotācija būtiski iespaido zvaigžņu dzīļu īpašības, bet pagaidām mēs vēl nespējam izveidot korektu svārstību modeli," teica Movlavi. "Mēs ceram, ka mūsu atklājums pamudinās citus pētniekus pievērsties šim jautājumam, lai izprastu neparasto svārstību iemeslus."
ESO
Komentāri
Andis tieši 13.06.2013 domāja šādi:
Varbūt tur riņko planēta un tādēļ mainās spožums? Ja jau runa ir par 0,1% un 2-20 stundām?
Redaktors tieši 13.06.2013 domāja šādi:
0,1% no kopējā spožuma nebūs par daudz komētai? Un 2 stundu apriņķošanas periods ar neizklausās pārāk daudzsološi.
Andis tieši 13.06.2013 domāja šādi:
Nu milzīga un nenormāli ātra planēta :) Vai 1000 planētas vienmērīgi izvietotas viena aiz otras :)