Septiņi viesi no starpzvaigžņu telpas

Publicēts: 18.08.2014
Vairākums cilvēku iedomājas, ka viņi ir zaļi vai pelēki, ar lielām galvām un garām rokām. Dažu personu fantāzijā ir uzburti daudz šausminošāki īpatņi, kuru dzīslās rit skābe. Tomēr nedz pirmie, nedz otrie, nedz arī trešie oficiāli nav ieradušies un sarokojušies ar mūsu civilizācijas pārstāvjiem. Tomēr septiņi iespējamie viesi no starpzvaigžņu telpas…

Kas uzspridzināja zvaigzni?

Publicēts: 15.08.2014
2014. gada 21. janvārī aptuveni 12 miljonu gaismas gadu tālā galaktikā uzsprāga zvaigzne, piesaistot visas pasaules astronomu un debesu vērotāju uzmanību. Kopš tā laika pārnova tiek pētīta dažādos viļņu garumos, lai noskaidrotu iespaidīgā sprādziena iemeslus.

Čūskas Mākonī dzimušās

Publicēts: 30.05.2014
NASA Spitzer teleskopa un Divu mikronu visu debesu izpētes programmas (2MASS) ietvaros izdevies iemūžināt jaunās zvaigznes, kas lēnām kūņojas ārā no putekļu un gāzu mākoņiem. Attēliem, kuri fotografēti infrasarkano staru diapazonā, piešķirtas krāsas, lai mēs varētu saredzēt jaunās zvaigznes, kuras attēlotas dzeltenos un oranžos toņos. Redzmās gaismas…

Zvaigzne ir piedzimusi!

Publicēts: 28.05.2014
Habla teleskopa fotografētajā attēlā redzama jauna zvaigzne IRAS 14568-6304, kuru ieskauj zeltaina gāzes un putekļu dūmaka, kas lieliski izceļas uz tumšā fona. Šis tumšais "pleķis" ir daļa no Cirkuļa molekulārā mākoņa, kura masa aptuveni 250 000 reižu pārsniedz Saules masu. Cirkuļa molekulārajā mākonī, kurā astronomi ir izdalījuši Rietumu un Austrumu…

Magnetāra piedzimšanas noslēpums

Publicēts: 15.05.2014
Magnetāri ir dīvaini, ļoti blīvi veidojumi, kas atliek pēc pārnovas spārdziena. Tie ir Visumā spēcīgākie zināmie magnēti - miljoniem reižu spēcīgākie par tiem, kas atrodami uz Zemes. Izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielo teleskopu (VLT), astronomiem iespējams ir izdevies atrast magnetāra pavadoņzvaigzni. Šis atklājums palīdz izprast…

Vislielākā no dzeltenajām

Publicēts: 13.03.2014
Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielā teleskopa (VLT) interferometra iegūtie dati ir palīdzējuši identificēt lielāko šobrīd zināmo dzelteno pārmilzu zvaigzni, kas ir arī viena no desmit lielākajām līdz šim atklātajām zvaigznēm. Dzeltenās pārmilzu zvaigznes diamters ir vairāk kā 1300 reižu lielāks nekā Saules diametrs. Tā ietilpst neparastā…

Melnās atraitnes un sarkanmugures

Publicēts: 21.02.2014
Melnās atraitnes un to māsīcas no Austrālijas, sarkanmuguras zirneklienes, ir slavenas ar neparasto mīlestības izrādīšanas veidu, nogalinot un apēdot tēviņu. Līdzīgu uzvedību astronomi ir novērojuši arī Visumā, pētot reti sastopamas dubultzvaigžņu sistēmas, kurās viens no komponentiem ir ātri rotējoša neitronu zvaigzne jeb pulsārs.

Sprādziens kaimiņos

Publicēts: 23.01.2014
Cigāra galaktika jeb Mesjē kataloga 82 objekts atrodas Lielā Lāča zvaigznājā nieka 12 miljonu gaismas gadu attālumā. Var teikt, ka tepat kaimiņos. Pirms dažām dienām šajā galaktikā, kurā notiek ļoti aktīva jaunu zvaigžņu veidošanās, tika reģistrēta pārnova jeb supernova. Sākotnējā analīze liecina, ka tā ir Ia tipa pārnova. Tās spožums atbilst 11 zvaigžņlielumam,…

Uz veselību!

Publicēts: 30.12.2013
Uzmanīgi aplūko spožo zvaigzni attēla centrā. Izskatās, ka tā tikko ir nošķaudījusies. Šāda aina būs vērojama vien dažus tūkstošus gadu, kas ir mirklis zvaigznes mūžā. Ja jūs turpinātu vērot šo zvaigzni vairākus gadus pēc kārtas, tad secinātu, ka šķavas to moka pastāvīgi. Jaunā zvaigzne izverd ļoti ātras un karstas gāzes zalves, kas, mijiedarbojoties…

RS Puppis gaismas izrāde

Publicēts: 18.12.2013
Lielāko daļu savas dzīves zvaigznes ir visai stabilas. Tās lēnām tērē kodolā apslēpto degvielu. Kad ūdeņraža rezerves sāk izsīkt, dažas zvaigznes pārtop par pulsējošām zvaigznēm, kuras periodiski izplešas un saraujas. Te tās ir spožākas, te atkal blāvākas. Viena no šādām maiņzvaigznēm ir RS Puppis, kuras masa aptuveni 10 reizes pārsniedz Saules masu.