Zelta un platīna lietus

Publicēts: 16.10.2017
2017.gada 17.augustā LIGO un Virgo gravitācijas viļņu observatorija uztvēra gravitācijas viļņus. GW170817 bija jau piektā reize, kad tiek konstatēts šis fenomens. Iespējams, ka tas arī būtu tikai kārtējais reģistrētais gadījums, ja vien divas sekundes vēlāk NASA Fermi gamma staru teleskops un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) INTEGRAL teleskops nebūtu…

Sarkanais pārmilzis Antaress

Publicēts: 23.08.2017
Skatoties ar neapbruņotu aci, Antaress ir spožākā zvaigzne Skorpiona zvaigznājā, kas Latvijā vislabāk redzams vasaras mēnešos, bet visai zemu pie horizonta. Tas ir sarkanais pārmilzis, kura masa aptuveni 12 reizes pārsniedz Saules masu. Tiek uzskatīts, ka sākotnēji Antaress bijis 15 reizes masīvāks par Sauli, bet savas dzīves laikā zaudējis masu. Antaresa…

Jauna pārnova NGC 6946 galaktikā

Publicēts: 20.05.2017
2017.gada 13.maijā Jūtas universitātes Fizikas un Astronomijas fakultātes pasniedzējs Patriks Viginss debesīs pamanīja kaut ko neparastu. Viņš teleskopā aplūkoja spirālveida galaktiku NGC 6946, kas atrodas aptuveni 22 miljonu gaismas gadu attālumā Gulbja zvaigznājā. Redzeslaukā bija redzams spožs punkts, kuru viņš neatrada agrāk fotografētos šīs galaktikas…

Bēgošā zvaigzne Oriona miglājā

Publicēts: 20.03.2017
Meklējot vientuļās planētas un brūnos pundurus, ir izveidota jauna Oriona miglāja mozaīka. Šī pētījuma rezultātā, kurā tika izmantots Habla teleskops, iespējams ir izdevies atrast trešo, pirms aptuveni 540 gadiem izjukušas zvaigžņu sistēmas zvaigzni.

SN 1987A 30. atklāšanas gadadiena

Publicēts: 25.02.2017
Pirms 30 gadiem masīvas zvaigznes bojāeja satricināja ne tikai Visumu, bet arī astronomijas profesionāļu un entuziastu rindas uz Zemes. SN 1987A bija Zemei vistuvākā novērotā pārnova kopš teleskopu izgudrošanas. Šobrīd tā ir arī viena no vislabāk izpētītajām, tādejādi ievērojami papildinot zināšanas par masīvu zvaigžņu dzīves pēdējo mirkli - pārnovas…

Haleja komētas radinieces bojāeja

Publicēts: 12.02.2017
Pirmo reizi kosmosa izpētes vēsturē zinātniekiem, izmantojot Habla teleskopu, ir izdevies novērot, kā baltais punduris sarauj gabalos masīvu, komētai līdzīgu objektu. Tā ķīmiskais sastāvs ir līdzīgs Haleja komētai, bet masa ir aptuveni 100 000 reižu lielāka. Baltais punduris WD 1425+540 atrodas aptuveni 170 gaismas gadu attālumā Vēršu Dzinēja zvaigznājā.

Zvaigznes cienīga izklaide - milzu ugunsbumbas

Publicēts: 7.10.2016
Iztēlojieties milzīgas, karstas gāzes lodes, kuru masa vismaz divas reizes pārsniedz Marsa masu. Tās tiek izšautas no kādas mirstošas zvaigznes. Iespaidīgo plazmas ložu ātrums ir tik liels, ka tās no Mēness līdz Zemei atlidotu nieka 30 minūtēs. Pētījumos, kuros tika izmantots Habla teleskops, ir izdevies noskaidrot, ka šis zvaigžņu "lielgabals" vismaz…

Kur piedzimst planētas

Publicēts: 1.04.2016
Uz Marsa ir pārāk auksti, uz Venēras pārāk karsti. Pārējās Saules sistēmas planētas un to pavadoņus vispār nav vērts apspriest. Atliek tikai lūkoties vēl tālāk Visumā, meklējot Zemei līdzīgu planētu ap citām zvaigznēm. Viena no šādām kandidātēm varētu būt TW Hydrae sistēma, kas atrodas tikai 175 gaismas gadu attālumā.

ESO teleskopi novēro retu zvaigzni

Publicēts: 18.01.2016
Piena Ceļa galaktikā ir simtiem miljardiem zvaigžņu. Pats par sevi saprotams, ka ir grūti izcelties uz visu šo spīdekļu fona. Tomēr mozaīkas apakšdaļā iekļautā attēla centrā redzamā zvaigzne ir visai neparasta. To, izmantojot divus Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) teleskopus, pamanīja Brazīlijas un ASV zinātnieku grupa Horhes Melendeza (Sanpaulu…

Komētu spiets

Publicēts: 25.11.2015
Pēdējā laika intriģējošākais notikums astronomijas lauciņā noteikti ir zvaigzne KIC 8462852. Kepler teleskops vēroja šo zvaigzni četrus gadus, reģistrējot neparastu uzvedību 2011. un 2013.gadā, kad zvaigznes izstarotais gaismas apjoms būtiski samazinājās. Kaut kas aizēnoja zvaigzni. Atlika noskaidrot - kas.