Īpaši blīvie punduri jeb UCD

Publicēts: 17.02.2009
Mēs esam pieraduši, ka Piena Ceļa galaktikā pat tuvākā zvaigzne atrodas vairāku gaismas gadu attālumā no Saules. Bonnas universitātes zinātnieki profesora Pāvela Kroupa vadībā ir izpētījuši, ka agrīnajā visumā viss bijis savādāk.

Kosmisko putekļu strūklaka

Publicēts: 7.02.2009
Putekļi ir visur kosmosā, tā ka biezs, taču neskatoties uz to, astronomiem par šo parādību ir zināms gaužam maz. Putekļi ir arīdzan diezgan netverami, jo tie pastāv apmēram 10 000 gadu, niecīgs laika sprīdis vidējas zvaigznes evolūcijā.

Zilie klaidoņi-kanibāli

Publicēts: 27.01.2009
Izrādās, ka zilie klaidoņi ir tipiski kanibāli. Tās ir noslēpumainas milzu zvaigznes, kuras pārpumpē plazmu no otras zvaigznes un tādēļ izskatās jaunākas nekā patiesībā ir. Kā jau noprotat, kanibālisms ir sastopams dubultzvaigžņu sistēmās.

Kad brūnais nav brūns

Publicēts: 7.01.2009
Kādā krāsā ir būnais punduris? Jā, jā, tā pati "neizdevusies zvaigzne". Kādu gaismu tā izstaro? Vai brūno? Kā izrādās, brūnas gaismas nemaz nav. Kādā krāsā tad ir šie brūnie punduri?

Derf, Bob, Regi un citi dīvaiņi

Publicēts: 6.10.2008
Esat jebkad domājuši par savas personīgās zvaigznes iegādi? Dažas kompānijas piedāvā iespēju nosaukt kādu zvaigzni jūsu izvēlētajā vārdā. Jūs saņemsiet sertifikātu, kas apliecinās, ka tā ir jūsu zvaigzne, kā arī zvaigžņu atlasu, kurā tā ir redzama. Patiesībā nevienā no oficiālajiem katalogiem šī zvaigzne neparādīsies ar jauno nosaukumu. Nevienā observatorijā…

Sprādziens visuma malā

Publicēts: 21.09.2008
Vai vēlaties paceļot laikā? NASA Swift kosmiskā observatorija jums piedāvā palūkoties uz kādu zvaigzni aptuveni pirms 12,8 miljardiem gadu. Swift fotogrāfijās var vērot sprādzienu, kas noticis neiedomājami senā pagātnē. Gaisma no šī sprādziena līdz Zemei ir lidojusi ne mazāk kā 12,8 miljardus gadu.

116 Saules

Publicēts: 20.09.2008
Teorētiskajos modeļos redzams, ka vismasīvākās zvaigznes varētu būt vismaz 150 reizes masīvākas par Sauli. Tomēr līdz šim nebija izdevies atrast nevienu milzeni, kuras masa pārsniegtu pat 100 Sauļu masu. Monreālas universitātes astrofiziķiem ir izdevies pārspēt šo rekordu.

Zvaigžņu ciltskoks

Publicēts: 23.08.2008
Jaunākais attēls no Spitzera kosmiskā teleskopa atklāj dzīves un nāves noslēpumu un stāsta par plašas ģimenes vēsturi. Pārsteidzošajā fotogrāfijā redzams krāsains kosmiskais mākonis W5, kurš ir bagāts ar vairākām spožu zvaigžņu paaudzēm. Attēls ir jauns pierādījums teorijai, ka masīvās zvaigznes ar spēcīgajiem vējiem un radiāciju rada apstākļus jaunu…

Nekurienes vidū

Publicēts: 28.07.2008
Viens no astronomijas stūrakmeņiem ir Kopernika princips - visums lielos mērogos ir homogēns un izotrops. Vienkāršiem vārdiem sakot - neatkarīgi no atrašanās vietas plašajā visumā, debesis vienmēr izskatīsies līdzīgas. Protams, ir novērojama zvaigžņu un galaktiku "čupošanās", bet vidusmērā blīvumam šeit būtu jābūt tādam pašam kā 100 gaismas gadus tālāk.…

Nepastāvīgā pastāvība

Publicēts: 23.07.2008
Kas gan nepazīst šo zvaigzni? Spīdeklis, pēc kura ceļotāji, jūrasbraucēji, ģeogrāfi un citi zinātnes vīri orientējušies ziemeļu puslodē. Zvaigzne, kas nekad nenoriet un spīd virs mūsu galvām. Šekspīra Jūlijs Cēzars paziņoja, ka "es esmu pastāvīgs kā Ziemeļu zvaigzne". Kā izrādās, nemaz tik pastāvīga tā nav.