Atrasti divi Zemes izmēra objekti ar skābekli atmosfērā

Publicēts: 15.11.2009
Vorikas un Ķīles universitāšu astrofiziķi ir atraduši divus Zemes izmēra objektus, kuru atmosfēras ir bagātas ar skābekli. Viens no objektiem atrodas 220, bet otrs - 400 gaismas gadu attālumā.

Ābols no ābeles ... krīt tālu

Publicēts: 13.11.2009
Šis ābols no ābeles ir nokritis ārkārtīgi tālu. Zvaigzne, kas atrodas tikai 13 gaismas gadu attālumā no Zemes un ir viena no tuvākajām Saulei, iespējams, nāk no zvaigžņu kopas 17 000 gaismas gadu attālumā.

Jauna tipa supernova

Publicēts: 7.11.2009
Septiņus gadus senos datos ir izdevies atklāt neparastu supernovu, kas varētu būt ir pavisam jauns sprāgstošas zvaigznes tips, iespējams, dubultzvaigžņu sistēmā, kur hēlijs plūst no viena baltā pundura uz otru, radot kodolsprādzienu.

Atmosfēra 10 centimetru biezumā

Publicēts: 5.11.2009
Šī neitronu zvaigzne pirmo reizi tika pamanīta Čandras rentgenstaru observatorijas "pirmās gaismas" attēlā pirms aptuveni 10 gadiem. Ar šīs pašas kosmosa observatorijas palīdzību ir izdevies atklāt, ka šai zvaigznei ir ļoti plāna oglekļa atmosfēra, kas vienmērīgi pārklāj virsmu un neļauj novērot pulsācijas.

Visuma Rozetas akmens

Publicēts: 6.09.2009
Rozetas akmens ir tumšā granīta gabals, uz kura iegravēts viens un tas pats teksts trijās rakstībās - hieroglifu, tautas ēģiptiešu valodā un grieķu valodā. Rozetas akmens ļāva saprast neskaitāmus citus rakstu darbus un iegūt daudz informāciju par Seno Ēģipti. Zinātniekiem, izmantojot ESA XMM Ņūtona rentgenstaru observatoriju, ir atklājuši visuma Rozetas…

Betelgeize tik tuvu kā nekad

Publicēts: 1.08.2009
Betelgeize ir otrā spožākā zvaigzne Oriona zvaigznājā. Tas ir sarkanais supermilzis, viena no lielākajām zināmajām zvaigznēm. Betelgeize ir gandrīz 1000 reižu lielāka par Sauli un spīd spožāk nekā 100 000 Sauļu kopā. Tagad to ir iespējams apskatīt ļoti tuvu.

Daļiņu superpaātrinātājs

Publicēts: 6.07.2009
Ja CERN Lielais daļiņu paātrinātājs jums šķiet pietiekami jaudīgs, lai izraisītu pasaules bojāeju, tad ziniet, ka tepat, mūsu Piena Ceļa galaktikā ir ļoti daudz dabīgu daļiņu paātrinātāju, kuru spējas neskaitāmas reizes pārsniedz LHC.

Ducis jaunu pulsāru no Fermī

Publicēts: 5.07.2009
Pateicoties NASA Fermī gamma staru teleskopam, astronomi var labāk izpētīt pulsārus. Starptautiska zinātnieku komanda ir izanalizējusi aptuveni divus dučus pulsāru, no kuriem 16 ir Fermī jaunatklājums. Fermī ir pirmais teleskops kosmsa izpētes vēsturē, kas spēj identificēt pulsāru tikai pēc to gamma staru emisijas.

Betelgeizes noslēpumainā saraušanās

Publicēts: 10.06.2009
Sarkanais supergigants no Oriona zvaigznāja, spožā, sarkanīgā zvaigzne, ko Latvijā varam vislabāk vērot ziemā, ir sākusi sarukt. 15 gadu laikā Betelgeize ir krietni vien notievējusi, ziņo Kalifornijas universitātes zinātnieki.

Supernova no tālas senatnes

Publicēts: 9.06.2009
Kalifornijas universitātes Irvinas filiāles (UCI) kosmologiem izdevies ieraudzīt ļoti tālas supernovas, izmantojot jaunu metodi, kas varētu palīdzēt atrast arī citas mirstošās zvaigznes visuma nomalē. Šī metode ļautu astronomiem pētīt pirmo supernovu sprādzienus un papildināt zināšanas par galaktiku veidošanos, evolūciju un Zemes rašanos.