Visums steidz izplesties
Publicēts: 3.06.2016
Izmantojot Habla teleskopu, astronomi ir daudz precīzāk noteikuši attālumu līdz zvaigznēm deviņpadsmit galaktikās. Iegūtie rezultāti liecina, ka Visums šobrīd izplešas daudz ātrāk nekā vajadzētu saskaņā ar mērījumiem un aprēķiniem, kas veikti, izmantojot datus, kas savākti pētot periodu neilgi pēc Lielā Sprādziena. Ja novērotā nesakritība tiks apstiprināta, tā varētu palīdzēt labāk izprast trīs Visuma visizvairīgākās sastāvdaļas - tumšo matēriju, tumšo enerģiju un neitrīno daļiņas.
Astronomu grupa Nobela prēmijas laureāta Ādama Rīsa vadībā, izpētot Habla teleskopa iegūtos datus, ir secinājuši, ka Visuma izplešanās ir par 5 līdz 7 procentiem ātrāka nekā aprēķināts. Tā ir būtiska neatbilstība ātrumam, kas izskaitļots, izmantojot agrīnā Visuma pētījumos savāktos datus.
"Šis pārsteidzošais atradums varētu būt svarīgs, lai izprastu to noslēpumaino Visuma daļu, kas sastāda 95% un neizstaro gaismu, tādas kā tumšā enerģija, tumšā matērija un tumšais starojums," paskaidroja Ādams Rīss.
Viens iespējamais skaidrojums šai neatbilstībai ir jauna tipa subatormārā daļiņa, kas agrīnajā Visumā ir izmainījusi enerģijas balansu, jeb tā dēvētais tumšais starojums.
Astronomu komanda šo nesakritību atklāja, veicot mērījumus, kas ļāva precizēt Habla konstanti, samazinot iespējamo kļūdu līdz 2,4%. Jauniegūtais Visuma izplešanās ātrums atšķiras no tā, kurš iegūts, aplūkojot Visumu īsi pēc Lielā Sprādziena ar NASA Vilkinsona Mikroviļņu Anizotropijas zondi (WMAP) un Eiropas Kosmosa aģentūras Planka satelītu.
Rīss skaidroja, ka modernā Visuma (Habla dati) ar agrīnā Visuma (WMAP un Planks) izplešanās ātruma salīdzināšana ir kā tilta būvēšana. "Jūs sākat no abām pusēm vienlaicīgi un cerat, ka vidū satiksieties, ja visi rasējumi un aprēķini būs bijuši pareizi. Mūsu gadījumā ir nobīde un mēs gribam zināt kādēļ."
Novērojumos ar Habla teleskopu tika pētītas tuvākas un tālākas galaktikas. Relatīvi tuvos attālumos tiek izmantotas cefeīdas - pulsējošas zvaigznes, kuru spožuma izmaiņas ir proporcionālas absolūtajam zvaigžņlielumam. Šī īpašība ļauj noteikt attālumus līdz šīm zvaigznēm. Ārpus Piena Ceļa galaktikas attālumu noteikšanai tiek izmantotas gan cefeīdas, gan Ia tipa pārnovas.
Novērojumi ar Habla teleskopu tiek turpināti, lai vēl vairāk samazinātu Habla konstantes kļūdu. Mērķis ir 1%, kuru varētu sasniegt, izmantojot Eiropas Kosmosa aģentūras Gaia satelīta datus, kā arī nākotnē gaidāmo Džeimsa Veba teleskopa un Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Eiropas Ekstrēmi Lielā teleskopa novērojumu rezultātus.
Space Telescope
Komentāri
