Viens aplis piecās minūtēs
Publicēts: 13.03.2010
Starptautiska astronomu komanda, kurā piedalījās arī profesors Toms Māršs un doktors Denijs Stīgs no Varvikas universitātes, ir pierādījuši, ka zvaigznes dubultzvaigžņu sistēmā HM Cancri apriņķo viena ap otru tikai 5,4 minūšu laikā.
Tādejādi HM Cancri ir dubultzvaigžņu sistēma ar visīsāko zināmo orbitālo periodu. Tā ir arī mazākā dubultzvaigžņu sistēma, kuras diametrs ir aptuveni 8 reizes lielāks par Zemes diametru. Šī sistēma mierīgi ietilptu attālumā Zeme - Mēness.
Dubultzvaigžņu sistēmu HM Cancri veido divi baltie punduri. Tās ir paliekas no Saulei līdzīgām zvaigznēm, kuri veidoti pārsvarā no hēlija, oglekļa un skābekļa. Abi baltie punduri ir tik cieši kopā, ka matērija starp tiem veido tādu kā tiltu.
Pirmo reizi HM Cancri tika pamanīta 1999. gadā kā rentgenstaru avots ar 5,4 minūšu periodiskumu. Ilgu laiku neizdevās noskaidrot vai šis periodiskums ir sistēmas orbitālais periods. Tas bija tik īss, ka astronomi nespēja tam noticēt, neiegūstot nopietnus pierādījumus.
Astronomu komanda doktora Gija Relofa vadībā izmantoja Keck teleskopu Havaju salās, lai pārliecinātos, ka 5,4 minūtes ir dubultzvaigžņu sistēmas orbitālais periods, izanalizējot sistēmas spektra variācijas. Doplera efekts, kurš rodas zvaignēm riņķojot vienai ap otru, rada spektrālo līniju sarkano un zilo nobīdi.
HM Cancri novērojumi bija patiess izaicinājums, jo sistēma ir ļoti blāva un orbitālais periods ir ārkārtīgi īss. Dubultzvaigžņu sistēma atroas 16 000 gaismas gadu attālumā no Zemes, tādēļ tās spožums ir aptuveni viena miljonā daļa no visvājāko, ar neapbruņotu aci saredzamu zvaigžņu spožuma.
"Tā ir ļoti intriģējoša sistēma daudzejādā ziņā," teica profesors Māršs. "Tai ir ļoti īss periods, matērija plūst no vienas zvaigznes uz otru un rada spēcīgu starojumu rentgenstaru spektrā. Iespējams, ka šī sistēma ir spēcīgs gravitācijas viļņu avots."
"Pirms dažiem gadiem mēs ierosinājām, ka HM Cancri patiesībā ir divu balto punduru sistēma un ka 5,4 minūtes ir orbitālais periods. Prieks redzēt, ka novērojumi ir apstiprinājuši mūsu ieteikto modeli," teica doktors Denijs Stīgs.
"Šādi novērojumi ir uz patlaban iespējamā robežas. Ir vajadzīgs ne tikai lielākais teleskops pasaulē, bet tas ir jāaprīko ar labākajiem instrumentiem," skaidroja profesors Pauls Grots no Redboudas universitātes.
"HM Cancri dubultzvaigžņu sistēma ir izaicinājums mūsu izpratnei par zvaigžņu un dubultzvaigžņu sistēmu attīstību," piebilda doktors Gijs Nelemans no Redboudas universitātes. "Mēs zinām, ka sistēma radusies no divām normālām zvaigznēm, kas pamazām pietuvojušās viena otrai, bet šādi procesi ir maz izpētīti. Sistēma ir lieliska iespēja vispārējās relativitātes teorijai. Tai būtu jābūt ražīgam gravitācijas viļņu avotam. Mēs ceram šos laiktelpas izliekumus uztvert ar nākotnē iecerēto LISA pavadoni. HM Cancri būs viens no šīs misijas galvenajiem mērķiem."
University of Warwick
Komentāri
