Tumšā plūsma
Publicēts: 15.03.2010
Tālas galaktiku kopas pārvietojas ar ātrumu miljons kilometru stundā pa ceļu, kas ved uz dienvidu puslodē redzamajiem Kentaura un Hidras zvaigznājiem. Jaunākajos pētījumos, kurus vadīja Aleksandrs Kašļinskis no NASA Godārda kosmisko lidojumu centra, redzams, ka šī kustība jeb "tumšā plūsma" stiepjas divreiz tālāk nekā agrāk tika uzskatīts.
"Tas ir kaut kas, ko mēs nemeklējām, bet mēs to nevaram ignorēt," teica Kašļinskis. "Mēs redzam, ka tā darbojas daudz lielākos attālumos, vismaz 2,5 miljards gaismas gadus tālāk."
Novērotās galaktiku kopas pārvietojas pa iedomātu līniju, kas savieno Saules sistēmu ar Kentaura un Hidras zvaigznājiem. Dati liecina, ka kopas pārvietojas prom no Zemes, bet pagaidām nevar izslēgt arī pretējo kustības virzienu.
"Mēs esam konstatējuši kustību pa šo asi, bet patlaban mēs nevaram konkrēti pateikt vai kopas virzās šurp vai prom," skaidroja Kašļinskis.
Tumšā plūsma ir noslēpumains un pretrunīgs jēdziens. Tās eksistence liek domāt, ka kaut kāda struktūra, kas atrodas aiz redzamā Visuma robežām, velk prom matēriju.
Kosmologi mikroviļņu fona starojumu, kas ir gaismas uzplaiksnījums aptuveni 380 000 gadus pēc Lielā sprādziena, uzskata par kosmisko atskaites skalu. Attiecībā pret to liela mēroga kustībai nevajadzētu būt vērstai vienā konkrētā virzienā.
Galaktiku kopās esošā karstā gāze, kas izstaro rentgenstarojumu, izkliedē kosmiskā mikroviļņu fona fotonus. Tā kā galaktiku kopas pārvietošanās precīzi neatbilst Visuma izplešanās virzienam, šo izkliedēto fotonu viļņu garumi ataino katras kopas individuālo pārvietošanos.
Rezultātā mikroviļņu fona starojuma temperatūra izmainās. Šīs izmaiņas, kas pazīstamas kā kinemātiskais Saņjajeva-Zeldoviča efekts, ir tik niecīgas, ka tās agrāk nav novērotas atsevišķai galaktiku kopai.
2000. gadā Kašļinskis sadarbojās ar Fernando Atrio Barandelu no Salamankas universitātes Spānijā un nodemonstrēja, ka ir iespējams "izvilkt" niecīgās signāla izmaiņas, izpētot lielu skaitu galaktiku kopu.
2008. gadā 700 kopas tika pārbaudītas, izmantojot trīs gadu laikā savāktos WMAP zondes datus. Tieši tad pirmo reizi uzpeldēja "tumšā plūsma".
Jaunākajā analīzē tika iekļautas divreiz vairāk galaktiku kopas un WMAP zondes dati, kas tika savākti piecu gadu laikā.
"Ir nepieciešama viena stunda teleskopa laika, lai izmērītu attālumu līdz katrai galaktiku kopai, kura ir iekļauta mūsu pētījumā, nemaz neskaitot gadus, lai šīs sistēmas vispirms atrastu," pastāstīja Haralds Ēbelings no Havaju salu universitātes.
Jaunais pētījums vēl jo vairāk apstiprina, ka "tumšā plūsma" ir reāla.
Nākotnē iecerēts palielināt pētījumā iekļauto kopu skaitu un izmantot jaunākos WMAP datus un Eiropas kosmosa aģentūras Planka misijas datus, kas šobrīd tiek vākti. Uzlabotie modeļi ļaus precizēt ātrumu, virzienu un asi, pa kuru notiek galaktiku kopu pārvietošanās.
NASA
