Vai tumšā matērija darbināja pirmās zvaigznes?
Publicēts: 4.01.2009

Varbūt, ka pirmās zvaigznes, kuras iedegās visuma pirmsākumos, darbināja tumšā matērija. Mičiganas, Kalifornijas un Jūtas universitāšu zinātnieku komanda dēvē šīs zvaigznes par "tumšajām zvaigznēm", kuras, pēc viņu domām, darbināja uzkarsusī tumšā matērija, nevis kodolenerģija.
Zinātnieki uzskata, ka augstā tumšās matērijas koncentrācija nodrošināja teorētisko WIMP daļiņu uzkrāšanos pirmajās zvaigznēs, kur šīs daļiņas pašiznīcinājās. Tā radās karstuma enerģija, kas darbināja šos agrīnā visuma spīdekļus.
"Mēs pētījām kā WIMP daļiņas uzvedās pirmajās zvaigznēs," pastāstīja Katrīna Frīse no Mičiganas universitātes. "Mēs secinājām, ka tās var radikāli izmainīt zvaigžņu evolūcijas gaitu. Tumšās matērijas anihilēšanās produkti uzkrājas zvaigznē, nodrošinot pietiekamu karstumu, lai zvaigzne nesabruktu."
Tiek uzskatīts, ka lielāko daļu galaktiku un kopu masu veido nezināmā matērija, kas tiek dēvēta par tumšo. Pirmās visuma zvagznes varētu būt ideāla vieta, kur meklēt tumšās matērijas eksistences pierādījumus. Tad visums bija daudz blīvāks, nekā tas ir tagad. Tumšās matērijas koncentrācija tobrīd varēja būt tik augsta, ka šis matērijas veids varēja atrasties pat visparastākajās zvaigznēs.
Tādēļ zinātnieki domā, ka tumšās matērijas pašiznīcināšanās ceļā radās pietiekami daudz enerģijas, lai uzturētu masīvās zvaigznes, kuru masa vismaz 400 reizes pārsniedza Saules masu. Tas šķiet visai ticami, jo mazākās zvaigznes varēja izaugt lielākas, pievelkot apkārtējā visumā esošo tumšo matēriju.
Zvaigznes turpināja un varbūt pat tagad turpina patērēt tumšo matēriju enerģijas ražošanai. Tas ir pilnīgi iespējams, kamēr vien tajās ir tumšā matērija. Kad tumšā matērija izbeidzas, zvaigznes sabrūk un izveido melnos caurumus.
Ja šādas tumšās zvaigznes patiesi eksistēja, tad tās varēs novērot ar nākotnē iecerētajiem, daudz jaudīgākajiem teleskopiem. Varbūt tieši tumšās zvaigznes un WIMP daļiņas palīdzēs atbildēt uz jautājumu - vai tumšā matērija tiešām eksistē.
arXiv