Zvaigznes pēdējās nopūtas
Publicēts: 8.07.2013
Habla teleskopa fotografētajā attēlā redzams planetārais miglājs IC 289, kas atrodas ziemeļu puslodē esošajā Kasiopejas zvaigznājā. Zvaigzne, kas kādreiz līdzinājās Saulei, tagad ir jonizētas gāzes mākonis, kurš ieskauj kādreizējā spīdekļa kodolu, kas redzams kā mazs, spožs punktiņš mākoņa centrā. Tālā nākonē arī Sauli varētu sagaidīt līdzīgs liktenis.
Lai arī cik dīvaini tas neizklausītos, planetārajiem miglājiem nav nekāda sakara ar planētām. Nosaukums izveidojās tikai tādēļ, ka pirmie novērotāji, kas šos objektus aplūkoja mazos teleskopos, redzēja tikai neskaidras, apaļas formas, kas atgādināja gāzveida planētas. Šī "iesauka" ir tā iegājusies, ka pat Habla teleskopa attēli, kuros skaidri un gaiši redzams, ka šie objekti nav planētas, nav pietiekams iemesls, lai mainītu šo definīciju.
Zvaigznes spīd tādēļ, ka to dzīlēs notiek kodolsintēzes reakcijas, kuru rezultātā no ūdeņraža tiek ražots hēlijs. Šajā dzīves etapā zvaigznes ir stabilas. Gravitācija velk matēriju uz centru, bet kodolreakcijās radusies enerģija kompensē šo kodola virzienā vērsto spēku, neļaujot zvaigznei kolapsēt. Kad lielākā daļa ūdeņraža ir iztērēta, līdzsvars tiek izjaukts. Gravitācija pārspēj uz āru vērstos spēkus un zvaigzne sāk kolapsēt centra virzienā. Šī procesa rezultātā kodols uzkarst.
Kad kodols ir uzkarsis līdz noteiktai temperatūrai, tajā nogrimušie hēlija kodoli kodolsintēzes reakciju rezultātā pārtop ogleklī un skābeklī. Šī fāze ir nestabila. Zvaigzne "pulsē" un šīs svārstības kļūst arvien apjomīgākas, līdz sasniedz tādu līmeni, ka zvaigznes atmosfēras ārējie slāņi tiek izsviesti kosmosā.
Space Telescope
Komentāri
