Pašā Oriona miglāja sirdī
Publicēts: 3.04.2009
Tie, kas bijuši StarSpace observatorijā un redzējuši Oriona miglāju, droši vien atceras, ka centrā varēja redzēt četras zvaigznītes, ap kurām tad vijās miglāja pavedieni. Astronomu komandai, kas strādāja ar daudz jaudīgāko ESO VLT teleskopu, ir izdevies nofotografēt masīvāko no šīm četrām zvaigznēm, kas patiesībā ir ļoti tuvu riņķojošu dubultzvaigžņu sistēma.
Pētījumus vadīja Stefans Krauss un Gerds Vīgelts no Maksa Planka radioastronomijas institūta Bonnā. Viņi izmantoja ESO VLT interferometru, lai iegūtu visasāko jaunas dubultzvaigžņu sistēmas Theta 1 Ori C attēlu. Tā ir masīvākā zvaigzne Oriona Trapeces kopā un arī tuvējos zvaigžņu veidošanās reģionos.
Attēlā skaidri redzamas abas zvaigznes. Ir izdevies gan aprēķināt to ekscentrisko orbītu, gan abu zvaigžņu masu (38 un 9 Sauļu masa), kā arī attālumu līdz Zemei, kas ir 1350 gaismas gadi.
Interferometrija ir viena no iespējām kā palielināt leņķisko izšķirtspēju. Šī metede ļauj astronomiem apvienot vairāku teleskopu datus, izveidojot tādu kā virtuālu teleskopu, kas VLTI gadījumā var sasniegt pat 200 metru liela spoguļa simulāciju.
Theta 1 Ori C gan ar parastajiem teleskopiem, gan ar Habla teleskopu izskatās kā viena zvaigzne. "VLTI kopā ar AMBER mums ļāva nofotografēt šo sistēmu ar leņķisko izšķirtspēju 2 mili-arksekundes," pastāstīja Stefans Krauss. "Tādu izšķirtspēju nodrošinātu teleskops ar 130 metru lielu spoguli." 2008. gada martā fotografētajā attēlā redzams, ka atstarpe starp abām zvaigznēm bija tikai 20 mili-arksekundes.
Nenoliedzami kopš Galileja laikiem astronomisko novērojumu tehnoloģijas ir attīstījušās gan izšķirtspējas, gan spektrālo iespēju ziņā. "Mūsu novērojumi demonstrē VLTI fascinējošās iespējas. Šī infrasarkano staru interferometrijas metode nenoliedzami palīdzēs veikt daudzus fundamentālus atklājumus," piebilda Gerds Vīgelts.
Max Planck Society
Komentāri
