Kompasa zvaigžņu kopas miglājs
Publicēts: 16.01.2009
Unikālais planetārais miglājs NGC 2818 atrodas vaļējā zvaigžņu kopā NGC 2818A, kas savukārt ir saskatāma dienvidu puslodes Kompasa zvaigznājā. Gan zvaigžņu kopa, gan miglājs atrodas aptuveni 10 000 gaismas gadu attālumā.
Habla teleskops nofotografēja šo miglāju 2008. gada novembrī ar plaša lauka planetāro kameru WFPC 2. Attēlā redzamās krāsas parāda miglāja mākoņu emisijas spektru. Sarkanā krāsa ataino slāpekli, zaļā - ūdeņradi, bet zilā krāsā redzams skābekļa atomu starojums.
NGC 2818 ir viens no retajiem Piena Ceļa galaktikas planetārajiem miglājiem, kas atrodas vaļējā zvaigžņu kopā. Šī tipa zvaigžņu kopās zvaigznes nav cieši saistītas viena ar otru un dažu simtu miljonu gadu laikā izklīst. Savukārt zvaigznes, kas izveido planetāros miglājus, dzīvo miljardiem gadu ilgi. Interesanti, ka šī zvaigžņu kopa ir noturējusies kopā tik ilgu laiku, lai kāda no tās zvaigznēm novecotu un pārietu planetārā miglāja fāzē. Tas nozīmē, ka šī zvaigžņu kopa ir vismaz miljards gadus veca.
NGC 2818 jeb PLN 261+8.1 ir radies Saulei līdzīgas zvaigznes dzīves pēdējos etapos. Kad zvaigznes kodoldegviela izbeidzās un apstājās kodolreakcijas, ārējie zvaigznes slāņi atdalījās no kodola un izplūda visumā. Mijiedarbojoties ar zvaigznes vēju, tika radītas šīs fantastiskās struktūras.
Blīvā, karstā zvaigznes kodola jeb baltā pundura ultravioletais starojums jonizē apkārtējo gāzi un putekļus. Ja uzmanīgi ieskatīsieties un atcerēsieties citus planetāros miglājus, tad pamanīsiet, ka NGC 2818 nav visai tipisks. Tas vairāk atgādina miglāju, kurā notiek zvaigžņu veidošanās. Iespējams tādēļ, ka zvaigzne, no kuras šis miglājs radās, bija masīvāka par Sauli, par ko liecina novērotais vēja ātrums un planetārā miglāja šķērsizmērs, kas pārsniedz 3 gaismas gadus. Parasti zvaigznes vējš ir lēnāks un planetārā miglāja šķērsizmērs ir aptuveni 1 gaismas gads.
Iespējams, ka pēc kādiem pieciem miljardiem gadu arī Saule pārvērtīsies par brīnišķīgu planetāro miglāju.
Hubblesite
Komentāri
