Kaķa acs
Publicēts: 28.02.2009
Pavisam nesen rakstījām par vienu no tuvākajiem planetārajiem miglājiem - Spirāles miglāju. Šoreiz pievērsīsim uzmanību vēl vienam patiesi burvīgam planetārajam miglājam - Kaķa acs miglājam. Jums būs iespēja ne tikai iepazīt šo miglāju, bet pārbaudīt jūsu stereo redzi.
Šajā Habla teleskopa attēlā, ko prasmīgi apstrādājis Jukka Metsavainio, mēs varam redzēt vienu no viskompleksākajiem planetārajiem miglājiem. NGC 6543 jeb Kaķa acs miglāja iekšienē redzamas visdažādākie gāzu veidojumi - čaulas, spirāles, mezgli un cilpas.
Kad Jukka veido attēlu, tas ir vairāk nekā tikai labs Photoshop triks. Katrs attēls tiek rūpīgi izpētīts, lai izprastu kā gaisma darbojas katrā no miglāja reģioniem. Lai izveidotu pareizu stereo pāri, ir jāsaprot, kuras zvaigznes jonizē, kuras atrodas tuvāk, kuras tālāk. Katram miglāju tipam ir nepieciešama sava pieeja un metodes.
"Lai izveidotu stereo attēlu, jums ir labi jāizpēta pats objekts un ļoti detalizēti jāiepazīstas ar konkrēto attēlu," pastāstīja Jukka. "Jums jāizmēra zvaigžņu attālums, ņemot vērā to izmērus un krāsu. Piemēram, dzeltenīgās zvaigznes atrodas miglājā vai aiz tā, bet zilgani bālās - priekšpusē."
Jukka saviem attēliem parasti veido divas stereo versijas - paralēlo un krustenisko. Paralēlo, kas redzama augstāk, ieteicams aplūkot, nesasprindzinot acis un variējot ar attālumu līdz ekrānam, līdz abi attēli saplūst vienā un jūs ieraugat trīs dimensiju attēlu. Otrais, kas redzams zemāk, ir krusteniskā versija, kas paredzēta tiem, kas var ar kreiso aci skatīties uz labo, bet ar labo - uz kreiso attēlu, un galarezultātā iegūt trešo attēlu, kurā veidojas trīs dimensiju efekts.
Pirms jūs visu atlikušo dienu veltīsiet acu mežģīšanai, mazliet vēl par pašu fantastisko miglāju.
Kaķa acs miglājs, kas atrodas Pūķa zvaigznājā, ir aptuveni 1000 gadus vecs. To 1786. gada 15. februārī atklāja Viljams Heršels. Tāpat kā Spirāles un citi planetārie miglāji, arī NGC 6543 ir izveidojies Saulei līdzīgas zvaigznes dzīves noslēgumā. Daļa astronomu domā, ka miglāja centrā ir dubultzvaigžņu sistēma, kas arī izskaidrotu šo ārkārtīgi sarežģīto gāzu struktūru, kas parasti nav novērojama planetārajos miglājos. Pirmajos spektroskopijas datos, kurus ieguva Viljams Haginss 1864. gadā, bija vērojamas emisijas līnijas, kas raksturīgas dubultzvaigžņu sistēmām, bet ir arī indikātori izkliedētiem gāzu mākoņiem.
Pētījumiem turpinoties, radās jaunas versijas par struktūras izcelsmi. Tika minēts gan mirstošās zvaigznes vējš, kas izveidojis elipsveida gāzes čaulu, gan otra zvaigzne, no kuras tiek izmesta matērija. Iespējams, ka zvaigznes vējš ir pārveidojis miglāja iekšējo struktūru. Beidzot pienāca laiks arī teorijai par pretēji vērstām matērijas strūklām, kuras izsviež kosmosā matēriju precīzos intervālos. "Habla teleskopa attēlos mēs redzam vismaz deviņus koncentriskus gredzenus, kas ieskauj miglāja centrālo daļu," pastāstīja Brūss Baliks. To izsviedes periods varētu būt aptuveni daži simti gadu.
Kaķa acs miglājs ir noslēpumains veidojums, ne mazāk neizprotams kā jūsu kaķis. Astronomi neizslēdz iespēju, ka šīs sarežģītās struktūras ir saistītas ar zvaigznes aktivitātes ciklu.
"Ko nozīmē gredzeni? Tā kā tie ir lielāki par spožo centrālo daļu, varam būt samērā droši, ka šī matērija tika izsviesta kosmosā pirms centrālā daļa bija izveidojusies," piebilda Baliks. "Sākumā veidojās samērā ierastas struktūras planetārais miglājs. Tad notika kaut kas liels un izsviestās masas blīvums un īpašības kardināli izmainījās. Tas varēja notikt aptuveni pirms 1000 līdz 2000 gadiem. Kāpēc mainījās matērijas izsviedes veids? Mēs varam tikai iedomāties. Iespējams, ka zvaigzne-kompanjons vai liela planēta iekrita mirstošajā zvaigznē."
Kad esat apguvuši stereo redzes metodiku, iesakām regulāri iegriezties Jukka blogā un regulāri trennēt acis.
Universe Today
