Gredzens debesīs
Publicēts: 19.06.2011
Heršels veic novērojumus tālo infrasarkano staru diapazonā, kas ļauj pētīt starpzvaigžņu telpā esošos gāzu un putekļu mākoņus. Tomēr tā ir tikai neliela daļa no plašā elektromagnētisko viļņu klāsta, kurus izstaro dažādi kosmiskie objekti.
Daudzi ievērojami atklājumi ir izdarīti, pateicoties novērojumiem dažādos viļņu garumos. Arī RCW 120, kas ir viens no pirmajiem objektiem, kuru novēroja Heršela observatorija, nesen tika pētīts ar Spitzera teleskopu. Apkopojot abu observatoriju datus, zinātnieki ir ieguvuši pilnīgāku šī zvaigžņu veidošanās reģiona ainu.
Gan Spitzera, gan Heršela teleskopu attēlos labi redzams materiāla gredzens, kuru saspieda un uzkarsēja masīvo un karsto jauno zvaigžņu ultravioletais starojums. Spitzera teleskopa attēlā šīs zvaigznes īpaši neizceļas uz pārējo spīdekļu fona. Heršela teleskops spēj pamanīt visaukstākos putekļus un gāzi, kas redzami attēla ārmalās sarkanīgos un dzeltenīgos toņos. Siltākie putekļi spīd arī īsākos viļņu garumos, kurus reģistrē arī Spitzera teleskops.
Heršela teleskops ir palīdzējis astronomiem ieraudzīt arī kādu īpaši neparastu jaunu zvaigzni, kura ir pašos attīstības pirmsākumos, bet jau tagad tās masa desmit reizes pārsniedz Saules masu. Tā kā tās apkārtē atrodas pietiekami daudz materiāla, iespējams, ka kādreiz tā kļūs par vienu no masīvākajām Piena Ceļa zvaigznēm. Tās masa varēt pārsniegt Saules masu pat simts vai vairāk reižu.
Mūsdienu teorijas nespēj pilnībā izskaidrot šādu zvaigžņu rašanos, bet novērojumi ar teleskopiem dažādos viļņu garumos, palīdz izprast dažādus saistītos procesus.
RCW 120 līdzīgi gredzeni nav retums, bet atrst tos Spitzera teleskopa komandai vieniem nav pa spēkam. Tādēļ arī tu esi aicināts pievienoties Piena Ceļa galaktikas projektam, kura ietvaros tu vari meklēt līdzīgus gredzenus Spitzera teleskopa fotografētajos attēlos.
Herschel Space Observatory
Komentāri
