Grandiozais fināls
Publicēts: 7.07.2020
Zvaigžņu mūža ilgums un noslēgums ir atkarīgs no to sākotnējās masas. Par Sauli masīvākas zvaigznes resursus iztērē ātrāk un beidz savu eksistenci iespaidīgā pārnovas sprādzienā. Zvaigznes, kuru masa ir salīdzināma ar Saules masu, pārtop baltajos punduros, kurus uz īsu mirkli ieskauj krāšņi planetārie miglāji. NGC 6302 un NGC 7027 ir tieši šādi miglāji, kas atrodas salīdzinoši netālu no Saules sistēmas. Habla teleskopa tehniskās iespējas ir ļāvušas ļoti detalizēti iemūžināt šo skaisto, bet astronomiski īso brīdi zvaigznes attīstībā.
Abi minētie objekti ir fotografēti ar Habla teleskopu arī agrāk, bet šoreiz astronomi izmantoja visu plaša lauka kameras WFC3 diapazonu, reģistrējot informāciju no tuvajiem ultravioletajiem stariem līdz pat tuvajam infrasarkanajam starojumam. Iegūtā detalizācija atklāj, kā miglāji mainījušies salīdzinoši neilgā laika posmā. Tajos redzami triecienviļņi un to attīstība laikā, kad intensīvais zvaigznes vējš ir iebrāzies lēnāk prom plūstošā gāzu un putekļu mākonī, izveidojot dobumus ar skaidri definētām robežām.
Zinātnieki uzskata, ka abu miglāju centrā atrodas nevis viena, bet gan divas zvaigznes, kuras riņķo viena ap otru. Dubultzvaigžņu sistēma varētu būt iemesls tik neparastām miglāju formām. Abos gadījumos ir izveidojies simterisks, bipolārs miglājs. Vadošā teorija skaidro, ka viena no zvaigznēm šajā sistēmā zaudē masu. Abas zvaigznes riņķo salīdzinoši tuvu viena otrai, kā rezultātā izveidojas gāzu disks, kas ieskauj vienu vai pat abas zvaigznes. No šī diska tad arī plūst prom gāzu un putekļu strūklas, veidojot simetrisku miglāju.
Otra, ne mazāk populāra versija ir, ka mazākā zvaigzne saplūst ar otru sistēmas zvaigzni, kas attīstās ātrāk un ir sasniegusi sarkanā milža stadiju. Abas zvaigznes ieskauj vienots gāzu apvalks, kas pastāv īsu mirkli. Arī šādas kombinācijas rezultātā var veidoties bipolārās plūsmas, kas bieži novērojamas planetāro miglāju gadījumā.
NGC 6302 pazīstams arī kā Tauriņa miglājs. Attēlā daļa gāzu plūsmas iekrāsota zilganā tonī, bet oranži dzeltenā krāsā iezīmējas "S" burta formas gāzu plūsma, kuru varētu salīdzināt ar rotējošas dārza laistīšanas iekārtas radīto ūdens plūsmas rakstu. Šo "S" veida plūsmu raksturo vienreiz jonizētu dzelzs atomu emisija, kas liecina par fronti, kur saduras ātrie un lēnie zvaigznes vēji. Šī tipa jonizētais dzelzs visbiežāk novērots pārnovu un aktīvo galaktiku kodolu gadījumā. Planetārajiem miglājiem šī emisija nav raksturīga.
Savukārt NGC 7027 ir attīstījies simetriski, izmetot sfēriskas gāzu un putekļu čaulas, līdz salīdzinoši nesen sistēmā ir kaut kas mainījies, raidot gāzu strūklas specifiskos, simetriskos virzienos prom no sistēmas centra.
Hubble Space Telescope
Komentāri
