Embriji Oriona miglājā
Publicēts: 15.12.2009
Jaunākajā Habla teleskopa attēlā redzama 30 agrāk nepublicētu proplīdu kolekcija. Jauno planētu sistēmu aizmetņi atrodas Oriona miglājā, kur notiek aktīva jauno zvaigžņu veidošanās. Proplīdi jeb protoplanetārie diski veidojas no materiāla, kas paliek pāri jaunas zvaigznes dzimšanas procesā.
Oriona miglājs, nenoliedzami, ir viens no fotogēniskākajiem debesu objektiem un arī viens no Habla teleskopa iecienītākajiem izpētes objektiem, kas ir pazīstams jau no antīkās pasaules laikiem. Detalizētāk Oriona miglājs tiek aprakstīts 17. gadsimtā. To izdara franču astronoms Nikolā Klods Fabrī de Pjerēzs. Miglājs, kas pazīstams arī kā Mesjē kataloga 42. objekts, atrodas aptuveni 1500 gaismas gadu attālumā.
Kad zvaigzne sāk veidoties no putekļu un gāzu maisījuma, rodas proplīdi jeb protoplanetārie diski. Centrālā daļa uzkarst un pārvēršas par zvaigzni, bet ap to no atlikušā materiāla, tam apvienojoties, veidojas jaunās planētas. Proplīdi ir kā planētu sistēmu embriji. Zinātniekiem, izmantojot Habla teleskopa ACS kameru, ir izdevies atrast 42 protoplanetāros diskus.
Oriona miglājā tika atrasti divu tipu protoplanetārie diski - tādi, kas atrodas vistuvāk kopas spožākajai zvaigznei Theta 1 Orionis C, un tie, kas atrodas tālāk. Šī spožā zvaigzne uzkarsē tuvāk esošo disku materiālu, izraisot to spožāku spīdēšanu. Tie proplīdi, kas atrodas tālāk no zvaigznes, nesaņem tik daudz starojuma, tādēļ tie ir redzami kā tumši silueti, kas izceļas uz spožākā miglāja fona. Tieši šo tālāko disku izpēte ļauj spriest par proplīdus veidojošo putekļu graudu īpašībām.
Spožākajiem diskiem raksturīga spilgta maliņa, kas vērsta pret jaudīgo zvaigzni, kuras radītais starojums papildus rada tādas kā matērijas astes, kas plūst prom no proplīda.
Proplīdu vizualizēšana ir iespējama pateicoties Habla teleskopa izcilajai izšķirtspējai un detalizācijas pakāpei. Nākotnē šos novērojumus plānots turpināt ar ALMA masīvu, kura izšķirtspēja būs aptuveni 10 reizes labāka par Habla teleskopa izšķirtspēju.
Space Telescope