Kosmiskais ērglis

Publicēts: 17.07.2009
Aptuveni 7000 gaismas gadu attālumā Čūskas miglājā atrodas mirdzoša zvaigžņu dzimšanas vieta, gāzu un putekļu sakopojums, kurā rodas jaunas zvaigznes, veidojot spožu zvaigžņu kopu NGC 6611. Tas ir Ērgļa miglājs, kurš slavens ar saviem Radīšanas pīlāriem.

Pašā Oriona miglāja sirdī

Publicēts: 3.04.2009
Tie, kas bijuši StarSpace observatorijā un redzējuši Oriona miglāju, droši vien atceras, ka centrā varēja redzēt četras zvaigznītes, ap kurām tad vijās miglāja pavedieni. Astronomu komandai, kas strādāja ar daudz jaudīgāko ESO VLT teleskopu, ir izdevies nofotografēt masīvāko no šīm četrām zvaigznēm, kas patiesībā ir ļoti tuvu riņķojošu dubultzvaigžņu…

Kaķa acs

Publicēts: 28.02.2009
Pavisam nesen rakstījām par vienu no tuvākajiem planetārajiem miglājiem - Spirāles miglāju. Šoreiz pievērsīsim uzmanību vēl vienam patiesi burvīgam planetārajam miglājam - Kaķa acs miglājam. Jums būs iespēja ne tikai iepazīt šo miglāju, bet pārbaudīt jūsu stereo redzi.

Spirāles miglājs

Publicēts: 26.02.2009
Spirāles miglājs atrodas aptuveni 700 gaismas gadu attālumā Ūdensvīra zvaigznājā. Tas ir viens no iespaidīgākajiem planetārajiem miglājiem. Jāsaka gan, ka planetārajiem miglājiem nav nekāda sakara ar planētām, bet tā ir viena no stadijām Saulei līdzīgu zvaigžņu evolūcijā, pirms tās pārvēršas par balto punduri.

Ķīļa miglājs

Publicēts: 13.02.2009
Jaunākajā ESO attēlā redzams viens no lielākajiem un spožākajiem miglājiem - Ķīļa miglājs jeb NGC 3372. Jauno zvaigžņu armādas spēcīgie vēji un radiācija ir radījusi visdīvainākās formas gāzes un putekļu mākoni, kur dzimst jaunas zvaigznes.

Kompasa zvaigžņu kopas miglājs

Publicēts: 16.01.2009
Unikālais planetārais miglājs NGC 2818 atrodas vaļējā zvaigžņu kopā NGC 2818A, kas savukārt ir saskatāma dienvidu puslodes Kompasa zvaigznājā. Gan zvaigžņu kopa, gan miglājs atrodas aptuveni 10 000 gaismas gadu attālumā.

Barnards 68

Publicēts: 30.03.2008
Pavisam nesen Starspace.lv publicēja NASA dienas bildi, kurā bija redzams šis dīvainais veidojums - Barnarda molekulārais mākonis Nr. 68 - melns pleķis zvaigžņotajās debesīs.

Planetāros miglājus veido planētas?

Publicēts: 11.03.2008
Līdz šim tika uzskatīts, ka planetārie miglāji nav saistīti ar planētām. Savu nosaukumu tie ieguva pamatojoties uz Viljama Heršela novērojumiem aptuveni pirms 300 gadiem, jo astronoms tajos saskatīja līdzību ar Urānu. 19. gadsimta vidū atklājās, ka tie ir milzīgi putekļu un gāzes mākoņi, kurus izmet mirstoša zvaigzne.

Mirstošās zvaigznes pēdējā elpa

Publicēts: 5.03.2008
Planetārais miglājs ir Saules sistēmas nākotne. Tāla jo tāla nākotne. Kad Saulei līdzīga zvaigzne mirst, tās ārējie apvalki tiek aizpūsti visumā. Mirstošais kodols izgaismo un jonizē šos gāzes apvalkus un vērotāji no malas redz brīnišķīgas formas un krāsas objektus.

Rho Oph

Publicēts: 13.02.2008
Ja jūs palūkotos uz Rho Ophiuchi, jeb kā astronomi to mēdz dēvēt par Rho Oph, tad redzētu daudz tumšu putekļu mākoņus, kas aizsedz skatu uz miglāja iekšienē notiekošo. Spitzer teleskops ļauj mums ieskatīties, kas notiek aiz tumšā putekļu aizkara.