ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Miglāji

Rho Ophiuchi - JWST pirmo darba gadu atzīmējot

Rho Ophiuchi - JWST pirmo darba gadu atzīmējot


Publicēts: 13.07.2023
Ir pagājis gads kopš Džeimsa Veba teleskops ir uzsācis zinātniskā darba fāzi. Pirmā gada laikā zinātnieki ir paspējuši aplūkot gan dažādus Saules sistēmas objektus, gan paskatīties tāltālā pagātnē uz galaktikām pašos Visuma pirmsākumos. Atzīmējot šo gadadienu, ir nofotografēts Rho Ophiuchi mākoņu komplekss, kas atrodas nieka 390 gaismas gadu attālumā.
Zvaigžņu dzimšanas apgabals NGC 346

Zvaigžņu dzimšanas apgabals NGC 346


Publicēts: 20.01.2023
NGC 346 ir dinamisks zvaigžņu veidošanās apgabals Mazajā Magelāna Mākonī, pundurgalaktikā, kas atrodas salīdzinoši netālu no Piena Ceļa. Mazajā Magelāna Mākonī ir zemāka metālu jeb par ūdeņradi un hēliju smagāku elementu koncentrācija. Tā kā kosmiskie putekļi pamatā sastāv no metāliem, ir loģiski spriest, ka Mazajā Magelāna Mākonī jābūt mazāk putekļiem…
Miglājs Sh2-54 Čūskas zvaigznājā

Miglājs Sh2-54 Čūskas zvaigznājā


Publicēts: 7.01.2023
Skatoties uz šo objektu redzamajā gaismā, daudzas lietas būs apslēptas. Miglājs Sh2-54 meklējams Čūskas zvaigznājā, aptuveni 6000 gaismas gadu attālumā no Zemes. Lai ielūkotos aiz blīvajiem gāzu un putekļu mākoņiem un noskaidrotu, kas notiek to dzīlēs, nākas izmantot citus viļņu garumus, piemēram, infrasarkano staru teleskopu VISTA, kas atrodas Eiropas…
Oriona Liesma

Oriona Liesma


Publicēts: 6.01.2022
Oriona zvaigznājs ir bagāts ar iespaidīgiem skatiem. Attēlā, kas veidots, izmantojot Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO) APEX teleskopa iegūtos datus, redzams Liesmas miglājs, viens no Oriona molekulārā mākoņa objektiem. APEX instruments, kas atrodas Čīles Atakamas tuksnesī, uztver radioviļņus, un šis attēls ir uztvertā signāla interpretācija cilvēkam…
Izzūdošā Dzeloņraja

Izzūdošā Dzeloņraja


Publicēts: 13.12.2020
Zemes jūrās un okeānos mītošajām dzeloņrajām neklājas viegli. Izrādās, ka arī kosmiskā Dzeloņraja izzūd. Novērojumi, kas veikti ar Habla teleskopu 1996. un 2016.gadā atklāj, ka planetārais miglājs Hen 3-1357, kas tiek dēvēts par Dzeloņrajas miglāju, kļūst blāvāks. Lēni mainīgajā visumā šis ir pārsteidzošs gadījums, kad planetārā miglāja izmaiņas norit…
Grandiozais fināls

Grandiozais fināls


Publicēts: 7.07.2020
Zvaigžņu mūža ilgums un noslēgums ir atkarīgs no to sākotnējās masas. Par Sauli masīvākas zvaigznes resursus iztērē ātrāk un beidz savu eksistenci iespaidīgā pārnovas sprādzienā. Zvaigznes, kuru masa ir salīdzināma ar Saules masu, pārtop baltajos punduros, kurus uz īsu mirkli ieskauj krāšņi planetārie miglāji. NGC 6302 un NGC 7027 ir tieši šādi miglāji,…
Uguņošana ultravioletajā spektra daļā

Uguņošana ultravioletajā spektra daļā


Publicēts: 3.07.2019
Iedomājieties ļoti lēnu un ilglaicīgu uguņošanu. Tā sākās pirms aptuveni diviem gadsimtiem un joprojām nav beigusies. Šādi varētu aprakstīt kādu dubultzvaigžņu sistēmu, kas atrodas aptuveni 7500 gaismas gadu attālumā Ķīļa zvaigznājā. 1838.gadā Eta Carinae piedzīvoja spēcīgu izvirdumu, kas tiek dēvēts par Lielo Izvirdumu. 1844.gada aprīlī Eta Carinae…
Gaistošais mirklis

Gaistošais mirklis


Publicēts: 23.01.2019
10 000 gadi. Cilvēka mūža mērogos tas ir fantastiski garš laiks. Tas aptver daudzu impēriju augšupeju un norietu, tehnoloģisko progresu un neskaitāmas paaudzes. Zvaigznes mūžā tas ir acumirklis. Tik īslaicīgi un gaistoši ir planetārie miglāji - Saulei līdzīgu zvaigžņu dzīves noslēguma skaistākās izpausmes. Tieši tāds ir arī ESO 577-24, kas meklējams…
Zvaigznes un putekļi Ķīļa miglājā

Zvaigznes un putekļi Ķīļa miglājā


Publicēts: 31.08.2018
Aptuveni 7500 gaismas gadu attālumā Ķīļa zvaigznājā atrodas viens no iespaidīgākajiem zvaigžņu veidošanās reģioniem. Lielajā un spožajā Ķīļa miglājā zvaigznes dzimst un mirst. Lielu daļu notikumu slēpj blīvie un tumšie putekļu un gāzu mākoņi. Lai ielūkotos aiz tiem, nepieciešams izmantot citu elektromagnētisko viļņu diapazonu uztverošus teleskopus,…
Krabis varavīksnes krāsās

Krabis varavīksnes krāsās


Publicēts: 11.05.2017
Apkopojot datus no dažādiem teleskopiem, zinātnieki ir izveidojuši jaunu Krabja miglāja attēlu, kas aptver gandrīz visu elektromagnētisko viļņu diapazonu, sākot ar radioviļņiem, kurus reģistrēja Ļoti lielā masīva (VLA) antenas, līdz pat rentgenstariem, kurus uztvēra Čandras Rentgenstaru observatorija. Tur iekļauta arī Habla teleskopa fotografētā redzamā…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!