Pazudušie ir atrasti!
Publicēts: 15.11.2007
Astronomi ir atklājuši simtiem melno caurumu, kas slēpjas dziļi putekļainajās galaktikās miljardiem gaismas gadu attālumā.
Ar NASA Spitzer un Chandra teleskopiem atklātie masīvie melnie caurumi ir daļa no ilgi meklētās populācijas. To atklāšana netieši norāda, ka mūsu jaunajā visumā varbūt ir vēl miljoniem jaunu augošu melno caurumu, kas vismaz divreiz palielina tādā attālumā jau apzināto melno caurumu skaitu.
„Aktīvi, ļoti masīvi melnie caurumi agrīnajā visumā bija visur,” saka Marks Dikinsons no Nacionālās Optiskās Astronomijas Observatorijas Arizonā. „Pirms mēs sākām veikt savus pētījumus – meklējumus mēs redzējām tikai aisberga augšējo daļu. Tagad mēs redzam arī pašu aisbergu.” Dikinsons ir līdzautors diviem jauniem rakstiem, kas tika publicēti „Astrophysical Journal” 10. novembrī. Izpēti vada Emanuele Daddi no „Commissariat a l'Energie Atomique” Francijā.
Šie atklājumi ir arī pirmie tiešie pierādījumi, ka lielākās, ja ne visas galaktikas tālajā visumā ir pavadījušas savu jaunību, veidojot sevī milzīgus melnos caurumus.
Gadu desmitiem ilgi liela aktīvo melno caurumu populācija tika uzskatīta par zudušu. Šīs augsti enerģētiskās struktūras pieder pie kvazāru melno caurumu klases. Kvazārs sastāv no apaļas formas gāzes un putekļu mākoņa, kas aptver un baro masīvos melnos caurumus. Patērējot gāzu un putekļu mākoņus melnie caurumi uzkarst un izstaro rentgenstarus. Šie rentgenstari rada lielāko daļu starojumu kosmosā, bet bieži vien pašus kvazārus nav iespējams ieraudzīt dēļ gāzu un putekļu mākoņiem ap tiem.
„Balstoties uz citiem pētījumiem, kas tika veikti 30 gadus atpakaļ, mēs zinām, ka kosmosā ir jābūt vairāk kvazāriem, bet mēs līdz šim nezinājām, kur tos atrast,” saka Daddi.
Daddi ar savu grupu sākotnēji pētīja 1000 putekļainas, masīvas galaktikas, kurās notika zvaigžņu veidošanās procesi un kurās tika uzskatīts, ka nav kvazāru. Galaktikām ir apmērām tāda pati masa kā mūsu pašu spirālveida Piena Ceļa galaktikai, bet viņas ir neregulāras formas. 9 līdz 11 miljardu gaismas gadu attālumā viņas eksistēja jau tad, kad visums bija savos pusaudža gados – 2.5 līdz 4.5 miljards gadu vecs.
Kad astronomi ar Spitzer infrasarkano teleskopu uzmanīgi palūkojās tuvāk, viņi pamanīja, ka apmēram 200 galaktikas izstaro neparasti daudz infrasarkano starojumu. Rentgenstaru dati no Čandras, un tehniski sauktā „stakošana” atklāja galaktikas, kuras faktiski slēpa sevī kvazārus. Zinātnieki tagad domā, ka kvazāri uzkarsē putekļu mākoņus savā apkārtnē, tādā veidā atbrīvojot lielu daudzumu infrasarkanās gaismas.
„Mēs atradām lielu daļu no paslēptajiem agrīnā visuma kvazāriem,” saka Daddi. Agrāk tika atrasti tikai reti un ļoti enerģētiski melnie caurumi no tik agra laikmeta.
Jaunie atrastie kvazāri palīdz atbildēt uz fundamentālajiem jautājumiem par to kā attīstījās masīvās galaktikas. Piemēram, astronomi iemācījās, ka vismasīvākās galaktikas vienlaicīgi veido zvaigznes un melnos caurumus, kamēr viņas paliek pārāk lielas un melnie caurumi apspiež jaunu zvaigžņu veidošanos.
Novērojumi arī liek domāt, ka sadursmes starp galaktikām iespējams nespēlē tik lielu lomu kā agrāk tika uzskatīts. „Teorētiķi norāda, ka kvazāru aktivitātes inicializācijai ir nepieciešama galaktiku apvienošanās, bet tagad redzams, ka kvazāri var būt aktīvi arī galaktikās, kas nav apvienojušās, ” saka līdzautors Deivids Aleksanders no Durham Universitātes, Anglija.
„Tas ir tā it kā mēs ar aizsietām acīm būtu pētījuši ziloni un nebūtu pārliecināti par to, kas tas īsti ir par dzīvnieku,” saka līdzautors Deivids Elbazs no Commissariat a l'Energie Atomique. „Tagad mēs ziloni ieraudzījām pirmo reizi.”
Jaunie novērojumi tika veikti pētījuma „Great Observatories Origins Deep Survey” ietvaros, kas ir līdz šim pati jūtīgākā tālā kosmosa izpēte dažādos viļņu garumos.
Līdzīgus rezultātus ieguva Fabricio Fiore un viņa grupa no Osservatorio Astronomico di Roma Itālijā. Viņu rezultāti tiks publicēti Astrophysical Journal 2008. gadā 1. janvārī.
NASA
Komentāri
