Pārstiepās un nomira
Publicēts: 13.10.2020
Ilustrācijas, kurās redzams, kā melnais caurums lēnām sevī iesūc zvaigzni (šo procesu dēvē par spagetifikāciju), interneta ārēs ir sastopamas lielā skaitā, bet praksē novērot šādu notikumu neizdodas pārāk bieži. Eiropas Dienvidu observatorijai (ESO) sadarbībā ar vairākām citām institūcijām pasaulē ir izdevies pamanīt kā 215 miljonu gaismas gadu attālumā mītošs supermasīvais melnais caurums sarauj gabalos zvaigzni.
215 miljoni gaismas gadu šķiet milzīgs attālums, bet astronomiskos mērogos šis ir tuvs (līdz šim vistuvākais šāda tipa notikums) objekts, līdz ar to zvaigznes iznīcināšana ir novērota ļoti detalizēti. Aprēķini liecina, ka gabalos sarautās zvaigznes masa bija līdzīga Saules masai, un supermasīvais melnais caurums, kura masa miljoniem reižu pārsniedza zvaigznes masu, aprija aptuveni pusi no zvaigznes matērijas.
Kad zvaigzne pielido bīstami tuvu galaktikas centrā esošajam supermasīvajam melnajam caurumam, spēcīgā gravitācija sarauj gabalos zvaigzni. Matērija veido tievas plūsmas, kas pamazām tiek vilktas melnā cauruma virzienā. Kad šī matērija sasniedz notikumu horizontu, tā uzkarst un atbrīvotā enerģija novērojama kā gaismas uzplaiksnījums, ko arī reģistrēja ar ESO Ļoti Lielo teleskopu (VLT), Jauno Tehnoloģiju teleskopu (NTT) un citiem instrumentiem.
Lai arī uzliesmojums ir spožs, bieži vien to ir grūti pamanīt, jo galaktiku centrālā daļa nereti ir ļoti putekļaina. Brīdī, kad daļa no zvaigznes matērijas tiek "aprīta", veidojas ne tikai uzliesmojums, bet arī sprādziena vilnis, kas melno caurumu aptverošo matēriju aizpūš prom. Zinātnieki, pētot notikumu, kas klasificēts kā AT2019qiz, atklāja, ka supermasīvo melno caurumu ieskaujošais materiāls tikai aizpūsts prom ar ātrumu 10 000 km/s. AT2019qiz atrodas Eridānas zvaigznājā (Latvijā redzams zemu pie horizonta ziemas mēnešos).
Novērojumi turpinājās 6 mēnešus līdz uzliesmojuma spožums samazinājās.
ESO
Komentāri
