Pabarot melno caurumu
Publicēts: 20.06.2008
Esat nesen iegādājušies nelielu melno caurumu un tikai tagad sākat domāt ko dosiet ēst, kad šis izaugs liels? Nav pamata uztraukumam. Jaunākie Čandras observatorijas dati liecina, ka pat vislielākos melnos caurumus jābaro tāpat kā pavisam mazus.
Pētījumos tika aplūkota M81 galaktika un atsevišķi melnie caurumi, apvienojot tos teorētiskā modelī. Patlaban izskatās, ka gan mazo, gan lielo melno caurumu ēšanas paradumi ir līdzīgi, kā arī tie saražo vienlīdzīgu daudzumu rentgenstaru, optiskos un radio viļņus atbilstoši saviem izmēriem. Šis atklājums apstiprina no Einšteina relativitātes teorijas izrietošu atziņu, ka visiem melnajiem caurumiem, neatkarīgi no izmēriem, ir līdzīgas īpašības.
M81 atrodas aptuveni 12 miljons gaismas gadu attālumā. Šīs galaktikas centrā atrodas melnais caurums, kura masa aptuveni 70 miljons reižu pārsniedz Saules masu. Kad tas ar milzīgu ātrumu aprij apkārtējo matēriju, rodas enerģija un starojums.
Pretstatā šiem milžiem zvaigžņu atlieku melnie caurumi ir aptuveni reizes 10 masīvāki par Sauli un tiem ir cits barības avots. Šie nelielie melnie caurumi materiālu saņem no pavadoņzvaigznes.
Tā kā lielie un mazie caurumi tiek atrasti dažādās vietās, zinātnieki vēlas noskaidrot vai to barošanās paradumi ir vienādi.
"Kad mēs aplūkojām rezultātus, secinājām, ka mūsu izstrādātais modelis der gan M81 milzenim, gan arī mazākajiem," pastāstīja Maikls Novāks no Masačūsetas tehnoloģiju institūta. "Viss ap lielajiem caurumiem izskatās gluži tāpat kā ap mazajiem, tikai 10 miljoniem reižu lielāks."
Viena no Einšteina relativitātes teorijas atziņām liecina, ka melnie caurumi ir vienkārši objekti un tikai to masa un griešanās nosaka to ietekmi uz apkārtējo telpu un laiku. Pēdējie pētījumi pierāda, ka šī vienkāršība tiešām ir novērojama.
Markofas izstrādātais modelis apraksta nelielu matērijas disku, kas riņķo ap melno caurumu. Šī struktūra galvenokārt radīs optisko un rentgenstaru starojumu. Karstā gāze ap melno caurumu būs redzama rentgenstaru un ultravioletajā spektrā. Melnā cauruma radītās izplūdes strūklas būs redzamas rentgenstaru un radioviļņu diapazonā.
Starp daudzajiem aktīvajiem melnajiem caurumiem, tieši M81 ir visblāvākais, iespējams tāpēc, ka tam nepietiek barības vielu. Pateicoties faktam, ka galaktika atrodas relatīvi tuvu Zemei, tā ir spoža un novērojama ar augstu detalizācijas pakāpi.
"Šķiet, ka melnos caurumus, kas netiek labi pabaroti, ir vieglāk novērot, jo mēs varam redzēt daudz tuvāk epicentram," piebilda Endrjū Jangs no Bristoles universitātes Lielbritānijā. "Tie nemaz nesatraucas par barības ieguvi."
Pētījumā iegūtie rezultāti noderēs, lai prognozētu vidējo melno caurumu īpašības. Vidējie melnie caurumi ir hipotētisks tips, kuru masa svārstās starp zvaigžņu un galaktisko melno caurumu masas vērtībām. Šobrīd ir atrasti daži melnie caurumi, kurus varētu klasisficēt kā vidējā izmēra, tomēr pierādījumi ir visai pretrunīgi.
M81 novērošanā piedalījās Čandras kosmiskā observatorija, trīs radio teleskopi, divi milimetru viļņu diapazona teleskopi un optiskā spektra Lika observatorija.
NASA Chandra
