Melnais caurums saplosa gāzu mākoni
Publicēts: 17.07.2013
Pirmo reizi novērojumi, kas veikti ar Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielo teleskopu (VLT), ļauj vērot, kā Piena Ceļa galaktikas centrā esošais supermasīvais melnais caurums sarauj gabalos gāzu mākoni. Melnais caurums ir tik ļoti izstiepis mākoni, ka viens tā gals jau ir palidojis garām melnajam caurumam un brāžas prom no tā ar ātrumu, kas pārsniedz 10 miljonus km/h, bet otrs tā gals tikai vēl tuvojas melnajam caurumam.
2011. gadā zinātnieki atklāja gāzu mākoni, kurš ir dažas reizes masīvāks nekā Zeme. Tas tuvojās melnajam caurumam, kas mājo Piena Ceļa galaktikas centrā. Šobrīd mākonis lido garām melnajam caurumam, kura milzīgā gravitācija to ir izstiepusi.
Piena Ceļa galaktikas centrālā supermasīvā melnā cauruma masa aptuveni 4 miljonus reižu pārsniedz Saules masu. Formāli šo melno caurumu dēvē par Sgr A*. Tas ir tuvākais supermasīvais melnais caurums un tādēļ arī visvieglāk pētāmais no šī tipa objektiem.
"Gāzu mākoņa priekšgalā esošā gāze ir izstiepta vairāk nekā 160 miljardu kilometru garumā vistuvākā punkta apkaimē orbītā ap melno caurumu. Gāzu mākoņa orbītas vistuvākais punkts atrodas nieka 25 miljardu kilometru attālumā no paša melnā cauruma. Mākonis tik tikko ir izvairījies no iekrišanas melnajā caurumā," pastāstīja pētījumu vadītājs Stefans Žilsens no Maksa Planka vārdā nosauktā Ārpuszemes fizikas institūta. "Mākonis ir tik ļoti izstiepts, ka virzīšanās garām melnajam caurumam nav īslaicīgs notikums, bet gan process, kas ilgs vismaz gadu."
Attālums, kādā gāzu mākonis lido garām melnajam caurumam, ir aptuveni piecas reizes lielāks nekā attālums no Saules līdz Neptūnam.
Gāzu mākonim izstiepjoties, tā gaismu pamanīt kļuva arvien grūtāk. Tādēļ tika izmantots SINFONI instruments, kas ir uzmontēts uz VLT. SINFONI ir integrālā lauka spektrometrs, kas katram attēla pikselim reģistrē spektru. Tādejādi iespējams veidot relatīvā ātruma kartes un noteikt objekta ķīmiskās īpašības dažādās tā daļās. SINFONI dati ļāva noteikt gāzu mākoņa daļu ātrumu, tam pārvietojoties garām melnajam caurumam.
"Visaizraujošākais, ko mēs redzam jaunāko novērojumu datos, ir tas, ka gāzu mākoņa priekšgals mums tuvojas ar ātrumu, kas ir lielāks par 10 miljoniem km/h jeb aptuveni 1% no gaismas ātruma," piebilda Rainhards Genzels, kurš šo reģionu pēta jau gandrīz 20 gadus. "Tas nozīmē, ka mākoņa priekšējā daļa jau ir palidojusi garām melnajam caurumam."
Mākoņa izcelsme joprojām nav noskaidrota, lai gan pastāv vairākas versijas. Daļa zinātnieku domā, ka to varēja radīt ap melno caurumu riņķojošo zvaigžņu vēji. Pastāv versija, ka mākonī atrodas zvaigzne un ap to esošais atlūzu disks varētu būt gāzu mākoņa avots. Jaunākie pētījumi varētu palīdzēt noteikt, no kurienes uzradies gāzu mākonis.
"Mēs redzam, ka mākonis tiek izstiepts tik ļoti, ka sāk atgādināt spagetti. Tas nozīmē, ka mākonī zvaigznes varētu nebūt," secināja Žilsens. "Šobrīd mēs domājam, ka mākoņa avots ir ap melno caurumu riņķojošās zvaigznes."
Astronomi turpinās novērojumus, kas palīdzēs ne tikai uzzināt vairāk par gāzu mākoni, bet arī pētīt melnajam caurumam tuvos apgabalus un tā spēcīgo gravitāciju.
ESO
mincis tieši 17.07.2015 domāja šādi:
Kā var būs versija, ka mākonī, kurš ir dažas reizes masīvāks par Zemi, paslēpties zvaigzne ar atlūzu disku?
Gudrais tieši 17.07.2016 domāja šādi:
Tas ir kaut kas līdzīgs, kas nāk ārā no vulkāna ar 1000 grēdu karstu!?