M87 melnā cauruma gaismas šovs
Publicēts: 14.04.2009
Habla teleskops jau gadiem ilgi novēro ļoti aktīvo Jaunavas kopas galaktiku M87. Pacietība ir atmaksājusies. Zinātniekiem izdevās reģistrēt grandiozu uzliesmojumu. Aptuveni 5000 gaismas gadu garais starojuma un plazmas kūlis ir ne mazāk iznīcinošs kā Nāves zvaigzne no Zvaigžņu kariem.
Uzliesmojums tika novērots matērijas sakopojumā HST-1, kas ir daļa no milzīgās, šaurās karstas gāzes plūsmas, kuru radījis supermasīvais melnais caurums elipsveida galaktikas M87 centrā. Tas ir viens no vismasīvākajiem, mūsdienās zināmajiem melnajiem caurumiem.
HST-1 atklāja Habla teleskopa astronomi 1999. gadā. Vairākus gadus astronomi vēroja kā HST-1 kļūst gaišāks, tad atkal dziest, tad atkal gaišāks. Ir grūti paredzēt, kas notiks turpmāk.
NASA Habla kosmiskais teleskops šo objektu ultravioletajā spektrā vēro jau vairākus gadus. Citos viļņu garumos novērojumus veica citas observatorijas. Piemēram, Čandras rentgenstaru observatorija bija pirmā, kura reģistrēja spožuma palielināšanos 2000. gadā.
HST-1 uzliesmojums palīdz analizēt matēriju plūsmas, kas tiek izsviestas no citu galaktiku melnajiem caurumiem. Parasti šādas plūsmas ir grūti pētīt, jo galaktikas atrodas ļoti tālu. M87 atrodas aptuveni 54 miljons gaismas gadu attālumā Jaunavas galaktiku kopā.
"Es negaidīju, ka M87 plūsma vai jebkura cita plūsma, kuras enerģija radusies akrēcijas procesā, varētu kļūt tik spoža kā šī," teica astronoms Huans Madrids no Makmāstera universitātes. "Tās spožums palielinājās aptuveni 90 reizes. Atliek noskaidrot vai mēs novērojam parastu parādību, kāda vērojama katrā aktīvā kodolā, vai tomēr tā ir M87 dīvainība."
Lai arī novērojumi ilgst jau vairākus gadus, astronomiem nav izdevies noskaidrot iemeslus, kādēļ HST-1 spožums palielinājās tik spēcīgi. Viens no vienkāršākajiem izskaidrojumiem pamatojas uz pieņēmumu, ka matērijas plūsma ir sadūrusies ar putekļu joslu vai gāzes mākoni, sadursmes rezultātā sākot spīdēt.
Citā versijā tiek skaidrots, ka matērijas plūsmas magnētiskās līnijas tiek saspiestas, atbrīvojot milzīgu enerģijas daudzumu. Šis fenomens atgādina Saules uzliesmojumu rašanās mehānismu.
Madrids apokopoja visus M87 matērijas plūsmas novērojumus. Astronoms atklāja, ka laika posmā no 1999. līdz 2001. gadam HST-1 spožums būtiski palielinājās. Tā tas turpinājās līdz pat 2005. gadam. 2003. gadā matērijas plūsma bija spožāka par M87 kodolu. 2005. gada maijā HST-1 bija aptuveni 90 reizes spožāks nekā 1999. gadā. Pēc tam spožums sāka samazināties. Otrs uzliesmojums sākās 2006. gada novembrī, lai gan tas bija daudz vājāks nekā pirmais.
"Mums ir paveicies, ka ir tādi teleskopi kā Habls un Čandra," piebilda Madrids. "Bez tiem mēs redzētu, ka M87 kodols kļūst spožāks, bet mēs nezinātu, kādēļ tas tā notiek." Madrids cer, ka turpmākie HST-1 novērojumi ļaus noskaidrot noslēpumainās aktivitātes iemeslus.
Hubblesite
Komentāri
