Divu melno caurumu sistēma
Publicēts: 5.03.2009
Adatu atrast siena kaudzē esot vieglāk nekā divus līdzīgus melnos caurumus, kas riņķo viens ap otru. Astronomiem no Nacionālās optiskās astronomijas observatorijas (NOAO), iespējams, ir izdevies atrast šādu pārīti kādas galaktikas centrā. Līdz šim melno caurumu dubultsistēma bija eksistējusi tikai teorētiskajos pieņēmumos.
Attālums starp melnajiem caurumiem ir tikai 1/10 daļa no parseka. Mazākā melnā cauruma masa ir 20 miljons Sauļu masa kopā, bet lielākā - 50 reizes lielāka par mazākā cauruma masu. Aptuveni 100 gadu laikā tie veic vienu riņķi viens ap otru. Patlaban to ātrums ir aptuveni 6000 kilometri sekundē. Kvazārs SDSS 153636.22+044127.0 atrodas aptuveni 4 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes.
Kad galaktika veidojas, visticamāk veidojas arī melnais caurums tās centrā, lai gan tā īsti nav skaidrs, vai melnais caurums izveidojas pēc galaktikas noformēšanās, vai ap melno caurumu veidojas galaktika. Galaktikām ir tendence turēties kopā, veidojot kopas un superkopas. Kad galaktikas saduras, nereti tās apvienojas, izveidojot vienu galaktiku. Nav zināms, kas īsti notiek ar šo galaktiku melnajiem caurumiem. Teorētiskajos aprēķinos redzams, ka tie riņķo viens ap otru, līdz beigās saplūst un izveido vienu melno caurumu.
Ir zināmi parametri, kas liecina, ka galaktikas centrā ir melnais caurums. Matērija, kas "krīt" melnajā caurumā, izstaro specifiskos viļņu garumos. Emisijas spektra līnijas ir informācijas nesējs, kurā ierakstītas ziņas par ātrumu un virzienu, kādā pārvietojas matērija. Ja galaktikas centrā būtu divi melnie caurumi, tad emisijas spektra līnijām būtu jādubultojas. NOAO zinātnieki uzskata, ka viņi ir atraduši šādu dubultnieku.
Tods Borosons un Tods Lauers izmantoja SDSS datus, kas iegūti, izmantojot 2,5 metru teleskopu Ņūmeksikā, lai meklētu dubultnieka signālu aptuveni 17 500 kvazāros. Šobrīd ir zināmi vairāk kā 100 000 kvazāri, no kuriem lielākā daļa ir atklāta SDSS projekta ietvaros un atrodas miljardiem gaismas gadu attālumā.
Kvazāri ir aktīvo galaktiku visspožākais paveids. Tie ir simtiem reižu spožāki par Piena Ceļa galaktiku. Šos gaismas avotus baro matērija, kas "krīt" supermasīvajā melnajā caurumā, kas atrodas galaktiku centrā. Protams, matērija nekrīt pa taisno iekšā caurumā, bet veido akrēcijas disku, kas atgādina ziepju putu rotāciju ap izlietnes notekcaurumu.
Jau sen bija zināms, ka galaktiku centrā mēdz būt supermasīvi melnie caurumi. Tika pieņemts, ka jābūt arī galaktikām, kuru centrā ir vairāk kā viens caurums, vismaz līdz brīdim, kamēr šie daudzie melnie caurumi nesaplūst vienā. Caurumu sistēmās melnie monstri rotē tik tuvu viens otram, ka nav iespējams izšķirt ne tikai to akrēcijas diskus, bet arī pašus melnos caurumus. Tomēr tos varētu analizēt, izmantojot gaismu, kuru izstaro akrēcijas disks.
Borosons un Lauers uzmanīgi atlasīja kandidātus, lai izvairītos no varbūtības, ka viņi redz divas galaktikas. Kvazāriem tika noteikta sarkanā nobīde, lai pārliecinātos, ka tie atrodas vienā un tajā pašā attālumā. Ja tur būtu divas atsevišķas galaktikas dažādos attālumos, to sarkanā nobīde atšķirtos un būtu redzams divu atsevišķu galaktiku spektrs.
"Viena no jaukākajām lietām, kas attiecas uz melno caurumu dubultsistēmu, ir tā, ka mēs varēsim pārbaudīt savu teoriju jau pēc dažiem gadiem," paskaidroja Borosons. "Mēs redzēsim ātruma izmaiņas." Zinātniekiem varbūt būs iespējams izmantot Habla teleskopu, lai labāk izpētītu šo sistēmu.
NOAO
Komentāri
