Habls nosver vientuļu melno caurumu

Publicēts: 20.06.2022
Astronomi lēš, ka starp Piena Ceļa zvaigznēm vientuļi klejo aptuveni 100 miljoni zvaigžņu masas melno caurumu, bet līdz šim nebija izdevies pārliecinoši identificēt nevienu šāda tipa melno caurumu. Pēc sešus gadus ilgiem, rūpīgiem novērojumiem ar Habla teleskopu, pirmo reizi ir izdevies iegūt pierādījumus šāda vientuļā melnā cauruma eksistencei, kā…

Sagittarius A* portrets

Publicēts: 14.05.2022
2019.gadā pasaule beidzot ieraudzīja, kāds izskatās melnais caurums, precīzāk sakot vistuvākie reģioni, no kuriem gaisma vēl spēj izrauties. 2022.gada 12.maijā ikviens varēja aplūkot Sagittarius A* - Piena Ceļa galaktikas centrā mājojošā supermasīvā melnā cauruma portretu. Līdz šim bija iegūti tikai netieši pierādījumi šāda objekta eksistencei, piemēram,…

M77 galaktikas supermasīvais melnais caurums

Publicēts: 23.02.2022
Aktīvie galaktiku kodoli (AGK) ir ļoti jaudīgi enerģijas avoti, kuru esamību parasti nodrošina supermasīvi melni caurumi. Tie atrodas dažu galaktiku centrālajos apgabalos. Šie melnie caurumi aprij lielus gāzu un putekļu mākoņus. Šis materiāls rotē ap melno caurumu. Jo tuvāk melnā cauruma notikuma horizontam, jo blīvāk matērija tiek saspiesta un ātrāk…

Mazo, melno caurumu pulcēšanās

Publicēts: 14.02.2021
Vidējas masas melnie caurumi tiek uzskatīti par melno caurumu evolūcijas trūkstošo posmu. Tādēļ Eduardo Vitrals un Gerijs A. Mamons no Parīzes Astrofizikas insitūta ķērās pie lodveida zvaigžņu kopas NGC 6397 izpētes, cerot, ka tās centrā atradīsies vidējas masas melnais caurums, kuram ir jābūt mazākam nekā galaktiku centrā mītošajiem supermasīvajiem…

Pārstiepās un nomira

Publicēts: 13.10.2020
Ilustrācijas, kurās redzams, kā melnais caurums lēnām sevī iesūc zvaigzni (šo procesu dēvē par spagetifikāciju), interneta ārēs ir sastopamas lielā skaitā, bet praksē novērot šādu notikumu neizdodas pārāk bieži. Eiropas Dienvidu observatorijai (ESO) sadarbībā ar vairākām citām institūcijām pasaulē ir izdevies pamanīt kā 215 miljonu gaismas gadu attālumā…

Melnā cauruma ēna

Publicēts: 11.04.2019
Ir notikumi, par kuriem var droši teikt - tam bija jānotiek agrāk vai vēlāk. Līdzīgi kā gravitācijas viļņu uztveršana bija tikai laika un tehnoloģiju jautājums, ir arī pirmā melnā cauruma fotogrāfija. Attēlā redzams ir akrēcijas disks, kurā virpuļo saspiesta un uzkarsēta gāze. Gāze ir ļoti karsta un ir redzama kā spožs starojuma avots. Spožā diska centrā…

Viesis no tālienes

Publicēts: 15.07.2018
Neitrīno (mazie neitrālie) nereti tiek dēvēti par spokainajām daļiņām, jo tie ārkārtīgi vāji mijiedarbojas ar parasto matēriju. Katru sekundi tavam īkšķa nagam cauri izlido miljardiem neitrīno, neiztraucējot nevienu molekulu. Tomēr 2017.gada 22.septembrī Antarktīdas ledū ieraktie IceCube Neitrīno observatorijas uztvērēji reģistrēja vienu neitrīno. Zinātnieki…

Visātrāk augošais melnais caurums

Publicēts: 16.05.2018
Austrālijas Nacionālās universitātes astronomiem ir izdevies notvert vienu varen rijīgu briesmoni - līdz šim visātrāk augošo melno caurumu, kas divās dienās patērē tādu matērijas apjomu, kura masa ir līdzvērtīga Saules masai. Astronomiem nācās ielūkoties Visuma pirmsākumos, 12 miljardu gadu senā pagātnē, kad šī supermasīvā melnā cauruma masa bija aptuveni…

7 + 12 = 18 jeb melno caurumu saplūšanas matemātika

Publicēts: 24.11.2017
2017.gada 8.jūnijā LIGO uztvērējus iešūpoja gravitācijas viļņi, kas radušies, saplūstot diviem nelielas masas melnajiem caurumiem aptuveni miljards gaismas gadu attālumā. GW170608 ir līdz šiem mazāko melno caurumu reģistrētā saplūšana, kuras laikā apvienojās 7 un 12 Saules masas melnie caurumi. Rezultātā radās viens melnais caurums, kura masa 18 reizes…

Reģistrēta divu melno caurumu saplūšana .. atkal

Publicēts: 28.09.2017
Melno caurumu saplūšanas rezultātā radušies gravitācijas viļņi pirmo reizi tika reģistrēti nedaudz vairāk kā pirms gada. Toreiz bija pieejama tikai divas gravitācijas viļņu laboratorijas. 2017.gada 14.augustā plkst. 13:30 pēc Latvijas laika gravitācijas viļņus reģistrēja jau trīs vietās - divās LIGO laboratorijās un Virgo laboratorijā, kas atrodas Itālijā.