Heršels atrod caurumu kosmosā
Publicēts: 13.05.2010
Eiropas kosmosa aģentūras infrasarkano staru spektra teleskopam Heršels ir izdevies atrast caurumu kosmosā, kas ļauj astronomiem ieskatīties zvaigžņu tapšanas noslēguma etapos.
Zvaigznes, kā mēs zinām, rodas blīvos putekļu un gāzes mākoņos, kurus var ļoti labi pētīt ar Heršela teleskopu. Lai arī agrāk bija novērotas gāzu plūsmas un vēji, kas nāk no jaunajām zvaigznēm, līdz šim nav izdevies noskaidrot kā īsti zvaigzne izmanto šos mehānismus, lai aizpūstu prom apkārtējo matēriju. Tagad Heršela teleskopam ir izdevies ieraudzīt pavisam negaidītu posmu šajā procesā.
Spožs gāzu mākonis, kuru astronomi pazīst kā NGC 1999, atrodas blakus tumšam pleķim. Tiek uzskatīts, ka šie tumšie pleķi ir ļoti blīvi gāzu un putekļu mākoņi, kas bloķē aiz tiem esošo zvaigžņu gaismu.
Kad Heršels palūkojās tajā virzienā, lai pētītu tuvumā esošās jaunās zvaigznes, šis pleķis tā arī palika melns. Tā tam nevajadzēja būt, jo Heršela teleskops ir paredzēts, lai tas spētu palūkoties cauri šādam mākonim. Vai nu mākonis ir neiedomājami blīvs, vai nu tas ir kaut kas neparasts.
Pētījumi tika turpināti ar teleskopiem uz Zemes. Izrādījās, ka šis pleķis izskatās tumšs ne tāpēc, ka tas ir ļoti blīvs, bet tāpēc, ka tas patiesi ir tukšs. Kaut kas bija izpūtis caurumu mākonī.
"Neviens agrāk nebija redzējis tādu caurumu," teica Toms Megets no Toledo universitātes ASV. "Tas ir ne mazāks pārsteigums, kad jūs zināt, ka zem mauriņa dzīvo sliekas, bet, kādu rītu pamostoties, jūs atklājat, ka tās ir izrakušas milzīgu bedri."
Astronomi uzskata, ka šo caurumu ir izpūtušas kādas NGC 1999 reģionā izveidojušās jaunās zvaigznes izsviestās gāzu plūsmas. Iespējams, ka caurumu attīrīt ir palīdzējis arī tuvumā esošās, vecākās zvaigznes starojums. Lai arī nav iespējams noskaidrot precīzu notikumu gaitu, šis varētu būt nozīmīgs ieskats jaundzimušo zvaigžņu attīstības etapā, kad tās atbrīvojas no gāzu un putekļu mākoņa paliekām.
ESA
Komentāri
