ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Vista vai ola?


Publicēts: 13.01.2009

Kas bija pirmais - vista vai ola? Astronomijā šis jautājums skan sekojoši - kas bija pirmais - melnais caurums vai galaktika? Vai vispirms izveidojās galaktika un tad tās centrā melnais caurums, vai varbūt tomēr pirmais bija melnais caurums, ap kuru izveidojās galaktika?

"Šķiet, ka pirmais bija melnais caurums," pastāstīja Kriss Carilli no Nacionālās radioastronomijas observatorijas jeb NRAO. Pie šāda secinājuma nonākusi starptautiska zinātnieku grupa, kas pētīja agrīnā visuma apstākļus.

 

Tuvējā visuma pētījumi atklāja interesantu saistību starp galaktiku centrālā kodola un tajos esošā melnā cauruma masu. Melnā cauruma, kura masa svārstās no dažiem miljoniem līdz vairākiem miljardiem Sauļu masu, masa ir aptuveni viena tūkstošā daļa no centrālā kodola masas. Šī attiecība ir spēkā daudzām dažāda vecuma un izmēru galaktikām.

"Šī konstantā attiecība norāda, ka melnais caurums un to aptverošais galaktikas kodols ļoti cieši mijiedarbojas un regulē viens otra augšanu," piebilda Dominiks Rīčers no Kaltehas. "Lielais jautājums ir, vai viens no tiem izaug pirmais, vai tomēr abi aug vienlaicīgi, nemitīgi mijiedarbojoties to masai."

Lai ielūkotos pirmajās galaktikās, zinātnieki izmantoja VLA radioteleskopu un Plateau de Bure interferometru Francijā. "Mēs beidzot varējām izmērīt melnā cauruma un kodola masu galaktikās, kas parādījās pirmajos miljards gados pēc Lielā sprādziena. Novērojumi liecina, ka šī masas attiecība agrīnajā visumā ir savādāka nekā jaunākās galaktikās. Melnie caurumi ir daudz masīvāki par galaktiku kodoliem," pastāstīja Fabiāns Valters no Maksa Planka astronomijas institūta Vācijā.

Melnie caurumi bija pirmie. Tā secinājuši pētījumā iesaistītie.

Nākamais uzdevums ir izpētīt kā melnie caurumi un galaktikas kodols ietekmē viens otra augšanu. "Mēs vēl nezinām kāds mehānisms tur darbojas, un kādēļ vienā brīdī nostabilizējas melnā cauruma un kodola masas attiecība, kura ir novērojama lielākajā daļā tuvējā visumā esošo galaktiku," teica Rīčers.

"Mums talkā nāks jauni teleskopi - EVLA un Atakamas ALMA," piebilda Carilli. "Šo teleskopu augstā izšķirtspēja ļaus mums daudz precīzāk izpētīt agrīno galaktiku dianmiku. Lai saprastu kā izveidojies mūsdienu visums, mums jāzina kā veidojušās pirmās zvaigznes un galaktikas."

 

NRAO

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!