- Sākums -
- Visums -
- Galaktikas
No kurienes plūst Magelāna Straume
Publicēts: 11.08.2013
Izmantojot Habla teleskopu, astronomiem ir izdevies atrast atbildi uz aptuveni 40 gadus pastāvošu jautājumu - no kurienes radusies Magelāna Straume. Tā ir gāzu plūsma, kas ieskauj daļu no Piena Ceļa galaktikas. Kā liecina novērojumu dati, lielākā daļa gāzes ir atrauta no Mazā Magelāna Mākoņa pirms aptuveni diviem miljardiem gadu, bet neliela daļa nesenākā pagātnē ir ieplūdusi no Lielā Magelāna Mākoņa.
Magelāna Mākoņi, abas pundurgalaktikas, kas riņķo ap Piena Ceļu, atrodas tā dēvētās Magelāna Straumes priekšgalā. Kopš šīs gāzu plūsmas atklāšanas 1970. gadu sākumā astronomi ir centušies noskaidrot, vai gāzu avots ir viena vai abas pundurgalaktikas. Jaunākie novērojumi, kas tika veikti ar Habla teleskopu, liecina, ka lielākā daļa gāzes pirms aptuveni diviem miljardiem gadu ir atrauta no Mazā Magelāna Mākoņa. Liels pārsteigums bija atklājums, ka plūsmas otrā daļa ir izveidojusies nesenākā pagātnē no Lielā Magelāna Mākoņa.
Pētījumos tika izmantots Habla teleskopa COS spektrogrāfs, kā arī Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielais teleskops (VLT). Sešās dažādās Magelāna Straumes vietās tika mērīta smago elementu, tādu kā sērs un skābeklis, koncentrācija. Šo elementu klātbūtni noteica, analizējot to, kā Magelāna Straume absorbē tālu kvazāru izstaroto ultravioleto starojumu.
Lielākajā daļā plūsmas skābekļa un sēra koncentrācija bija zema, kas atbilst Mazā Magelāna Mākoņa sastāvam pirms aptuveni diviem miljardiem gadu, kad, kā tiek uzskatīts, sāka veidoties Magelāna Straume.
Negaidīts atklājums bija augstāka sēra koncentrācija tajā gāzu plūsmas daļā, kas atrodas tuvāk abiem Mākoņiem.
"Mēs novērojām stabilu smago elementu koncentrāciju plūsmā, līdz nonācām ļoti tuvu Magelāna Mākoņiem, tad smago elementu daudzums būtiski pieauga," stāstīja Endrjū Fokss no Kosmosa teleskopa zinātnes institūta. "Šī iekšējā reģiona sastāvs līdzinās Lielā Magelāna Mākoņa sastāvam, kas norāda uz to, ka konkrētā gāzu plūsma ir atrauta no šīs galaktikas salīdzinoši nesen."
Atklājums bija negaidīts, jo līdzšinējie datormodeļi liecināja, ka Magelāna Straumes avots ir tikai Mazais Magelāna Mākonis, kura gravitācija ir vājāka nekā tā "lielajam brālim".
"Tā kā Zemes atmosfēra absorbē ultravioleto gaismu, ir grūti nomērīt šo elementu daudzumu korekti,"teica Filips Rihters no Potsdamas universitātes. "Tādēļ jums jādodas kosmosā. Tikai Habla teleskops var veikt šādus mērījumus."
Praktiski visas Piena Ceļam tuvākās pavadoņgalaktikas, izņemot Magelāna Mākoņus, ir zaudējušas savu gāzi. Tā kā Mākoņi ir masīvāki nekā pārējie pavadoņi, tie ir saglabājuši daļu no gāzu rezervēm, kuras šobrīd tiek aktīvi izmantotas, lai veidotu jaunas zvaigznes. Jāsaka gan, ka abi Mākoņi tuvojas Piena Ceļam un tā karstās gāzes halo, kura spiediens izspiež gāzi no abām galaktikām. Šis process un abu Mākoņu gravitācijas mijiedarbība tiek uzskatīti par Magelāna Straumes rašanās cēloņiem.
"Šādas milzīgas un Piena Ceļam tik tuvas gāzu plūsmas izcelsmes izpēte ir ļoti svarīga," piebilda Fokss. "Tagad mēs zinām, kurš no mūsu slavenajiem kaimiņiem, Magelāna Mākoņiem, ir šīs plūsmas avots. Magelāna Straume reiz saplūdīs ar mūsu galaktiku un izraisīs jaunu zvaigžņu veidošanās procesu. Tas ir nozīmīgs solis, lai labāk izprastu, kā galaktikas iegūst jaunas gāzu rezerves, lai veidotu jaunas zvaigznes."
Space Telescope
Komentāri
