- Sākums -
- Visums -
- Galaktikas
Labu apetīti!
Publicēts: 8.12.2009
Izmantojot ESO 3,58 metru NTT (Jaunās tehnoloģijas teleskopu) teleskopu, astronomiem ir izdevies paraudzīties aiz biezajiem putekļu vāliem, kas slēpj milzīgo kanibālu - elipsveida galaktiku Centaurus A, atklājot tās pēdējo upuri - nelielu spirālveida galaktiku - un tūkstošiem zvaigžņu kopu, kas kā mirdzoši dārgakmeņi rotā Centaurus A.
Centaurus A jeb NGC 5128 ir tuvākā milzu elipsveida galaktika, kas atrodas tikai 11 miljons gaismas gadu attālumā. Tas ir viens no visvairāk pētītajiem dienvidu puslodes debesu objektiem, kuru 1847. gadā atklāja britu astronoms Džons Heršels, kurš to ierindoja pie miglājiem.
Protams, ka Heršels nevarēja zināt, ka tā ir milzu galaktika, kuras centrālo daļu slēpj masīvi putekļu mākoņi, kuri, visticamāk, ir palikuši pāri saplūstot šai milzu elipsveida galaktikai ar kādu spirālveida galaktiku, kurā ir bijis daudz putekļu.
Tiek uzskatīts, ka pirms 200 līdz 700 miljoniem gadu senā pagātnē Centaurus A tiešām ir aprijusi mazāku, ar gāzi bagātu spirālveida galaktiku, kuras saturs ir izraisījis jaunu zvaigžņu dzimšanu Centaurus A galaktikā.
Pirmās nojausmas par "pārpalikumu" tika iegūtas ar ESA Infrasarkano staru observatoriju, atklājot 16 500 gaismas gadu platu struktūru, kas atgādināja nelielu šķērsoto spirālveida galaktiku. Daudz jaunāks ir Spitzera teleskopa iegūtais attēls, kurā redzama savērptas un izmainītas formas galaktika, kas saplūst ar Centaurus A.
Jaunākie attēli, kas iegūti ar NTT teleskopu, ļauj astronomiem palūkoties uz šo kosmisko maltīti ar vēl lielāku detalizācijas pakāpi un bez nevēlamajiem putekļu mākoņiem.
"Šeit ir skaidri redzams zvaigžņu un zvaigžņu kopu gredzens, kas slēpjas aiz putekļu joslām," pastāstīja Džouni Kainulainens. "Turpmākā analīze palīdzēs mums saprast kā ir noticis pats saplūšanas process."
Jurijs Beļeckis, kurš ir pētījuma līdzautors, uzskata, ka lielu devumu šīs galaktikas tālākajos pētījumos nodrošinās jaunās paaudzes teleskopi, tādi kā ALMA radioteleskopu masīvs, Eiropas īpaši lielais teleskops un Džeimsa Veba kosmiskais teleskops.
Ir zināms, ka Centaurus A centrā atrodas supermasīvs melnais caurums, kura masa aptuveni 200 miljons reižu pārsniedz Saules masu jeb 50 reizes mūsu Piena Ceļa galaktikas melnā cauruma masu. Atšķirībā no Piena Ceļa galaktikas melnā cauruma, Centaurus A monstrs barojas nepārtraukti un ir ļoti aktīvs. Tādejādi šī galaktika ir ļoti spēcīgs radiostarojuma avots.
ESO
Komentāri
