- Sākums -
- Visums -
- Galaktikas
Galaktiku jūra
Publicēts: 6.05.2010
Kad jūs lūkojieties tumšajās, naksnīgajās debesīs ar neapbruņotu aci, varat ieraudzīt Piena Ceļa galaktikas zvaigznes un dažus tuvākos kaimiņus. Tālākās galaktikas ir pārāk blāvas. Ja mēs tās spētu saskatīt ar neapbruņotu aci, tās burtiski noklātu visu redzeslauku. Jaunākajā ESO attēlā ir redzams pavisam neliels apgabals, kurā var saskaitīt tūkstošiem galaktiku.
Attēlā redzama arī masīva galaktiku kopa Abell 315, kurā mājo daudzas galaktikas. Redzamajā spektra daļā saskatāmās Visuma salas ir tikai aisberga virsotne, jo, tāpat kā daudzās galaktiku kopās, arī Abell 315 pārsvarā sastāv no tumšās matērijas. Milzīgā kopas masa izliec aiz tās esošo galaktiku gaismu un mēs novērojam izkropļotu formu galaktikas.
Šīs galaktikas atrodas ļoti tālu no Zemes. Nedaudzas no tām ir relatīvi tuvāk. Ir iespējams izšķirt to spirāles zarus. Tālākās atgādina gaismas pleķīšus. To gaisma ir ceļojusi līdz Zemei vismaz 8 miljardus gadus.
Attēla centrā, uz leju un pa kreisi no tā atrodas aptuveni simts dzeltenīgu galaktiku, kas pieder masīvajai kopai Abell 315. Šo katalogu 1958. gadā izveidoja ASV astronoms Džordžs Eibels. Kopa atrodas aptuveni 2 miljardu gaismas gadu attālumā Vaļa zvaigznājā.
Galaktiku kopas ir lielākās Visuma struktūras, kuras kopā notur gravitācija. Šajās kopās atrodas ne tikai galaktikas, kuras mēs varam ieraudzīt. Galaktikas ir tikai nieka 10% no šo milžu masas. Karstā gāze starp galaktikām sastāda vēl aptuveni 10% no kopējās masas. Pārējie 80% ir neredzama un noslēpumaina sastāvdaļa, kas tiek dēvēta par tumšo matēriju.
Par tumšās matērijas klātbūtni liecina tās gravitācijas efekts. Kopas masa izliec aiz tās esošo galaktiku gaismu, darbojoties kā milzu palielināmais stikls. Tādēļ tālākās galaktikas izskatās izkropļotas. Analizējot šīs izmainītās galaktikas, astronomi var noteikt visas kopas masu, pat ja lielākā daļa no tās nav redzama. Lai noteiktu Abell 315 masu, nācās izpētīt gandrīz 10 000 izmainītu un blāvu galaktiku. Abell 315 masa simtiem tūkstošiem miljardiem reižu pārsniedz Saules masu.
Attēlā, kas atklāj Visuma neiedomājamos attālumus un izmērus, redzami vairāki mazāki un Zemei tuvāki objekti. Ainu papildina dažas Piena Ceļa galaktikas zvaigznes, kā arī vairāki asteroīdi, kas atrodas galvenajā asteroīdu joslā starp Marsu un Jupiteru. Spožākie asteroīdi ir vairākus desmitus kilometrus lieli, bet blāvākie - tikai dažus kilometrus. Tie redzami kā strīpiņas.
Attēls fotografēts ar MPG/ESO 2,2 metru teleskopu, kas atrodas Lasiljas observatorijā Čīlē.
ESO
Komentāri
