- Sākums -
- Visums -
- Galaktikas
Dinozaurs pagalmā jeb juras laikmets kosmosā
Publicēts: 22.02.2010
Iedomājieties, ka jūs savā pagalmā atrodat dzīvu dinozauru. Astronomiem ir izdevies atrast astronomisku dinozauru kosmosā - mazu, senu galaktiku grupu, kas gaidījušas 10 miljardus gadu, lai apvienotos. Šīs "vēlās puķes" ar laiku izveidos milzu elipsveida galaktiku.
Galaktiku apvienošanas bieži tiek novērotas miljardiem gaismas gadu attālumā un tādēļ arī šie procesi notikuši pirms daudziem miljardiem gadu. Jaunatklātās galaktikas, kas pieder Hiksona 31. kompaktajai grupai, atrodas relatīvi netālu - tikai 166 miljons gaismas gadu attālumā.
Astronomi jau sen zināja, ka šīs galaktikas mijiedarbojas un savstarpēji pievelkas. To klasiskās spirālveida formas ir pārveidotas, izstiepjot gāzu un putekļu straumes. Spožākais objekts jaunākajā Habla teleskopa attēlā patiesībā ir divas galaktikas, kuras apvienojas. Visā sistēmā ir uzliesmojis intensīvs zvaigžņu dzimšanas process, kad, galaktikām apvienojoties, tiek saspiesta ūdeņraža gāze.
Novērojumi, kas tika veikti ar Habla teleskopu, ļāva astronomiem noteikt, kad šī mijiedarbība ir aizsākusies un paredzēt tās turpmāko norisi.
"Mēs atklājām vecākās zvaigznes dažās lodveida zvaigžņu kopās. To vecums ir aptuveni 10 miljardi gadu. Tādēļ mēs zinām, ka sistēma pastāv jau labu laiku," teica astronome Sāra Galahere no Rietumu Ontario universitātes. "Lielākā daļa pundurgalaktiku ir apvienojušās pirms daudziem miljardiem gadu, bet šīs galaktikas šo procesu ir tikai uzsākušas. Tas turpinās tikai dažus miljonus gadu, kas ir acumirklis astronomiskos mērogos. Tas ir ļoti rets tuvējā kosmosa procesu eksemplārs, kuri ir biežāk novēroti tālākos Visuma nostūros."
Astronomi šajā grupā atrada daudzas jaunas zvaigžņu kopas un reģionus, kuros notiek intensīva zvaigžņu dzimšana. Sistēma ir bagāta ar ūdeņraža gāzi, no kuras veidojas jaunās zvaigznes. Jaunākās un spožākās zvaigžņu kopas ļāva noteikt to vecumu un izsekot zvaigžņu dzimšanas vēsturi.
Habla teleskopa datus papildināja NASA Spitzer teleskopa novērojumi un novērojumi ultravioletajā spektrā, kas tika veikti ar GALEX un Swift observatorijām. Šie dati palīdzēja noteikt kopējo zvaigžņu veidošanās daudzumu sistēmā.
Habla teleskopa dati atklāja, ka spožāko kopu, kurās ir aptuveni 100 000 zvaigžņu, vecums ir mazāks par 10 miljoniem gadu. Sistēmā ir daudz brīvas gāzes un redzams, ka tā ir izmantota maz. Sistēmā ir aptuveni piecas reizes vairāk ūdeņraža gāzes nekā Piena Ceļa galaktikā.
"Šis ir labs galaktiku apvienošanās piemērs, jo tur ir daudz gāzes, kas visu sajauks kopā," teica Galahere. "Tās ir relatīvi mazas galaktikas, ja salīdzinām ar Lielo Magelāna mākoni, kas ir Piena Ceļa galaktikas pavadonis. Tās pārvietojas ļoti lēni attiecībā viena pret otru, tikai 60 km/s. Ir grūti neiztēloties, ka pēc miljards gadiem tās neapvienosies vienā elipsveida galaktikā."
"Četras mazās galaktikas ir ļoti tuvu viena otrai, tikai 75 000 gaismas gadu attālumā, iespējams mēs tās pat varētu satilpināt Piena Ceļa galaktikā," teica pētījuma līdzautors Pets Darrells.
Kādēļ galaktiku mijiedarbība sākusies tik vēlu? Galahere domā, ka iemesls varētu būt salīdzinoši nelielā blīvuma reģions, kurā šīs galaktikas atrodas. Tādēļ saplūšana ir notikusi lēnāk nekā blīvāk apdzīvotos apgabalos.
HubbleSite
Komentāri
