- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Zemes izmēra planēta dzīvībai labvēlīgajā zonā
Publicēts: 21.04.2014
Mūsu šūpulis ir Zeme. Šo zilo pērli vienmēr dēvēs par cilvēces pirmsākumiem. Izvēloties pareizo attīstības ceļu, neizbēgama ir diena, kad cilvēks nākotnē spers savu kāju ne tikai uz Marsa un citiem Saules sistēmas objektiem, bet arī uz planētām, kas riņķo ap tālām zvaigznēm. Viena no šādām planētām varētu būt Zemes izmēra Kepler-186f, kas riņķo ap tālu zvaigzni zonā, kurā var pastāvēt šķidrs ūdens.
Izmantojot NASA Kepler teleskopa savāktos datus, zinātnieki ir atklājuši Zemes izmēra planētu, kas riņķo ap 500 gaismas gadus attālo Kepler-186. Šis atklājums apstiprina, ka arī ap citām zvaigznēm iespējamas Zemes izmēra planētas tajā zonā, kurā var pastāvēt šķidrs ūdens.
Līdz šim dzīvībai labvēlīgajā zonā atklātās planētas bija vismaz par 40% lielākas par Zemi. Tādēļ to uzbūve ir grūtāk modelējama. Kepler-186f pēc izmēriem ir daudz līdzīgāka Zemei. Tā ir tikai par 10% lielāka nekā Zeme.
"Kepler-186f ir ievērojams solis tuvāk Zemei līdzīgas planētas atklāšanai," teica Pols Hercs no NASA. "Turpmākajās NASA misijās mēs atklāsim Zemei tuvākās cietās citplanētas, noteiksim to sastāvu un atmosfēras apstākļus, turpinot meklēt planētu, kura mats matā būtu līdzīga Zemei."
Lai arī jaunatklātās planētas diametrs ir noteikts, nav zināma nedz tās masa, nedz sastāvs. Agrāko pētījumu dati liek domāt, ka šāda izmēra planētām būtu jābūt ar cietu virsmu.
"Mēs zinām tikai vienu planētu, uz kuras eksistē dzīvība. Tā ir Zeme. Meklējot dzīvību ārpus Zemes, mēs meklējam planētas, uz kurām apstākļi atgādina uz Zemes sastopamos," pastāstīja Elīsa Kvintana no SETI Institūta. "Zemes izmēra planētas atrašana dzīvībai labvēlīgajā zonā ir nozīmīgs sasniegums."
Kepler-186f atrodas 500 gaismas gadu tālajā Kepler-186 sistēmā Gulbja zvaigznājā. Ap zvaigzni, kuras masa un izmērs ir uz pusi mazāks nekā Saulei, riņķo vēl četras planētas. Zvaigzne pieder M klasei. Tā ir sarkanais punduris, kas ir visbiežāk sastopamais zvaigžņu tips Piena Ceļa galaktikā. Aptuveni 70% zvaigžņu mūsu galaktikā ir sarkanie punduri.
"M punduru ir ļoti daudz," piebilda Kvintana. "Pilnīgi iespējams, ka pirmie signāli par dzīvību ārpus Saules sistēmas, tiks saņemti tieši no planētām, kas riņķo ap M punduriem."
Kepler-186f orbitālais periods ir 130 dienas. Planēta saņem aptuveni 1/3 daļu enerģijas no savas zvaigznes, salīdzinot ar apjomu, kādu Zeme saņem no Saules. Kepler-186f atrodas dzīvībai labvēlīgās zonas ārmalā. Uz planētas virsmas zvaigznes spožums pusdienslaikā līdzinās tam, kāda Saule uz Zemes izskatās aptuveni stundu pirms rieta.
"Tas, ka planēta atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā, nenozīmē, ka mēs zinām, ka tā ir apdzīvota. Planētas temperatūra ir atkarīga no tās atmosfēras," paskaidroja Tomass Bērklijs. "Kepler-186f drīzāk jāuzskata par Zemes māsīcu nevis par Zemes dvīni. Tai raksturīgas īpašības, kas atgādina Zemi."
Četras pārējās planētas - Kepler-186b, Kepler-186c, Kepler-186d un Kepler-186e - riņķo ap zvaigzni ar četru, septiņu, 13 un 22 dienu periodu. Uz tām ir pārāk karsti, lai tur pastāvētu mums zināmās dzīvības formas. Tās visas ir mazākas nekā Zeme.
Nākamais solis ir patiesu Zemes dvīņu meklējumi - Zemes izmēra planētas, kas riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni dzīvībai labvēlīgajā zonā, kā arī tas ķīmiskā sastāva noteikšana.
NASA
