- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Supervētra uz HD209458b
Publicēts: 27.06.2010
Astronomiem izdevies novērot supervētru uz citplanētas HD209458b, kura pieder "karsto Jupiteru" tipam. Oglekļa monoksīda gāze no ārkārtīgi karstās dienas puses lielā ātrumā plūst uz daudz aukstāko nakts pusi. Ir izdevies arī noteikt pašas planētas orbitālo ātrumu un precizēt masu.
"HD209458b nav vieta bailīgajiem. Izpētot indīgo oglekļa monoksīda gāzi, mēs atklājām superātru vēju, kurš pūš ar ātrumu 5000 līdz 10 000 km/h," pastāstīja pētījuma vadītājs Ignass Snellens.
HD209458b ir citplanēta, kuras masa ir aptuveni 60% no Jupitera masas. Tā riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni, kas atrodas 150 gaismas gadu attālumā no Zemes Pegasa zvaigznājā. Planētas orbīta ir aptuveni 20 reizes tuvāk zvaigznei nekā Zeme Saulei. Dienas pusē temperatūra sasniedz pat 1000oC. Tā kā planēta pret zvaigzni vienmēr ir pavērsta ar vienu un to pašu pusi, tad nakts pusē ir izteikti aukstāk.
"Uz Zemes liela temperatūras starpība rada spēcīgus vējus un mūsu novērojumi liecina, ka uz HD209458b situācija neatšķiras," piebilda astronoms Simons Albrehts.
HD209458b ir pirmā citplanēta, kura atklāta ar tranzītmetodi. Reizi 3,5 dienās tā šķērso zvaigznes disku, bloķējot daļu no spīdekļa gaismas uz trīs stundām. Šajā laikā daļa zvaigznes gaismas iet cauri planētas atmosfērai. Astronomi no Leidenes universitātes un Masačūsetsas tehnoloģijas institūta speciālisti izmantoja ESO Ļoti lielo teleskopu (VLT) un CRIRES spektrogrāfu, lai analizētu gaismu, kas gājusi cauri planētas atmosfērai.
"CRIRES ir vienīgais instruments pasaulē, kura iegūtais spektrs ir pietiekami precīzs, lai noteiktu oglekļa monoksīda līniju atrašanās vietu," pastāstīja Remko de Koks. "Tādēļ mēs varējām izmērīt oglekļa monoksīda gāzes ātrumu, izmantojot Doplera efektu."
Astronomiem izdevās arī tiešā veidā noteikt citplanētas orbitālo ātrumu.
"Parasti planētas masu nosaka, izmērot zvaigznes svārstības un pieņemot zvaigznes masu. Šeit mums izdevās izmērīt pašas planētas ātrumu un tādejādi aprēķināt gan planētas, gan zvaigznes masu," teica pētījuma līdzautors Ernsts de Mūijs.
Papildus šiem diviem atklājumiem, tika noteikts oglekļa daudzums planētas atmosfērā.
"Šķiet, ka HD209458b ir ar oglekli bagāta planēta, tāpat kā Jupiters un Saturns. Tā ir norāde, ka planēta veidojusies līdzīgā veidā," skaidroja Ignass Snellens. "Nākotnē, izmantojot šādus novērojumus, astronomi varētu analizēt Zemei līdzīgu planētu atmosfēras, lai uzzinātu, vai vēl kaut kur Visumā pastāv dzīvība."
ESO