- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
QS Virginis - nolemta iznīcībai
Publicēts: 16.12.2009
Ķīnas astronomu grupai ir izdevies atklāt milzu citplanētu, kas atrodas eksotiskajā dubultzvaigžņu sistēmā QS Virginis. Lai arī šobrīd tur valda miers, nākotnē abas zvaigznes un jaunatklātā citplanēta piedzīvos novas sprādzienu.
QS Virginis atrodas Jaunavas zvaigznājā aptuveni 157 gaismas gadu attālumā no Saules. Sistēmā viens ap otru riņķo vēss sarkanais punduris un karsts un blīvs baltais punduris. Attālums starp abām zvaigznēm ir tikai 840 000 kilometru, kas ir aptuveni divreiz vairāk kā no Zemes līdz Mēnesim. Abas zvaigznes viena ap otru apriņķo 3 stundās un 37 minūtēs. Neviens uz Zemes esošs teleskops nespēj tās izšķirt kā atsevišķas zvaigznes. Pateicoties tam, ka periodiski viena zvaigzne aizsedz otru, ir iespējams izpētīt šo dubultzvaigžņu sistēmu.
Daudzu ciešu dubultzvaigžņu sistēmās, kas tiek dēvētas arī par kataklizmiskajām maiņzvaigznēm (CV), materiāls no retinātākās zvaigznes plūst uz blīvāko. QS Virginis zvaigznes ir nedaudz par tālu viena no otras, lai sāktos šis process, tādēļ tās tiek dēvētas par snaudošajām kataklizmiskajām maiņzvaigznēm.
Profesors Šengbangs Kians un viņa vadītā komanda izpētīja QS Virginis gaismas svārstības. Viņi secināja, ka ir vērojamas nelielas nobīdes orbītas laikā. Šo fenomenu varētu izskaidrot ar neredzamu trešo objektu, kas izmaina abu zvaigžņu savstarpējo mijiedarbību. Ķīnas astronomi aprēķināja, ka šis objekts varētu būt milzu planēta, kuras masa ir aptuveni 6,4 Jupiteru masa. Visticamāk, ka planēta riņķo aptuveni 630 miljons kilometru attālumā no abām zvaigznēm, kas ir 4,2 reizes tālāk nekā Zeme no Saules.
Potenciālā citplanēta ir pirmā, kas atrasta riņķojam ap cieši esošām zvaigznēm dubultzvaigžņu sistēmā. Lai arī visai droši var teikt, ka tā nav apdzīvota, hipotētiskais novērotājs varētu redzēt mazu "Sauļu" pāri - vienu sarkanu un vienu baltu, kas debesu jumā atrastos ļoti tuvu viena otrai.
Tomēr sistēma nav stabila. Sarkanais punduris tiek lēnām bremzēts un tas nonāk arvien tuvāk baltajam pundurim. Nākamo tūkstoš gadu laikā tas pietuvosies tuk tuvu, ka baltais punduris sāks pumpēt ūdeņradi no sarkanā pundura.
Ūdeņradis lēnām krāsies uz baltā pundura virsmas un izveidos tur karstu un blīvu slāni. Kādā brīdī zvaigznes virsmai tuvākais ūdeņraža slānis būs tik blīvs un sakarsis, ka tur sāksies kodolreakcijas. Ūdeņradis tiks sadedzināts par hēliju, kas būs redzams kā īslaicīgs, spožs uzliesmojums.
Šādas novas ir pietiekami spožas, lai no Zemes tās pamanītu arī vaļasprieka astronomi. Ja uz hipotētiskās planētas kāds dzīvotu, viņš varētu vērot ārkārtīgi spožu uzliesmojumu, kas būtu ne tikai krāšņs, bet arī bīstams.
Royal Astronomical Society
Komentāri
