• Observatorija
• Forums
• Zeme
• Saules sistēma
• Visums
  • Citplanētas
  • Zvaigznes
  • Zvaigžņu kopas
  • Miglāji
  • Galaktikas
  • Melnie caurumi
  • Tumšā matērija un enerģija
  • Lielais Sprādziens
  • Astroķīmija
  • Astrobioloģija
• Kosmosa kuģi
• Tehno loģijas
• Spin-off
• Vērojam debesis
• Vēsture
• Attēli un video
• Mazajiem par kosmosu
• Citas ziņas

Planētas kā no pārpilnības raga

Vai vēl atcerieties laiku, kad mediji visā pasaulē plaši izziņoja par katru jaunatklāto citplanētu. Ar milzu sajūsmu tika apsveikts kārtējais Jupitera līdzinieks, jo tolaik mazāku planētu atklāšana bija vēl nepārvarēts izaicinājums. Tagad, kad apstiprināto citplanētu skaits strauji tuvojas diviem tūkstošiem, plašāk apspriestas ārpus zinātniskajām aprindām tiek vien tās planētas, kuras izceļas ar kaut ko īpašu - atmosfērā atklāti ūdens tvaiki, atrodas zonā, kur var pastāvēt šķidrs ūdens vai riņķo dubultzvaigžņu sistēmā. Visticamāk, ka arī lielākā daļa no NASA Kepler misijas apstiprinātajām 715 planētām, netiks detalizēti apspriestas medijos. Planētas ap citām zvaigznēm ir kļuvušas par ikdienu.

Gandrīz 95 procenti no apstiprinātajām 715 planētām ir mazākas nekā Neptūns, kas ir gandrīz 4 reizes lielāks par Zemi. Tas nozīmē, ka zināmo citplanētu klāstā būtiski palielinājies tieši mazo planētu īpatsvars. Šīs 715 apstiprinātās planētas riņķo ap 305 zvaigznēm.

"Kepler komanda mūs turpina pārsteigt un iepriecināt ar jauniem planētu medību rezultātiem," pastāstīja Džons Grunsfelds no NASA. "Tas, ka šīs planētas un planētu sistēmas zināmā mērā atgādina Saules sistēmu, iezīmē lieliskas nākotnes izredzes periodam, kad savu darbu uzsāks Džeimsa Veba teleskops, lai analizētu šīs jaunās pasaules."

Kopš pašas pirmās planētas atklāšanas ārpus Saules sistēmas planētu apstiprināšanas process ir bijis grūts un laikietilpīgs. Tagad zinātnieki ir izstrādājuši jaunu metodi, kuru var izmantot vairāku planētu apstiprināšanai vienlaicīgi vienas sistēmas ietvaros.

Džeka Lisjēra vadītā zinātnieku grupa analizēja zvaigznes, ap kurām riņķo vairākas planētu kandidātes, kuras tika reģistrētas pirmajos divos Kepler teleskopa darbības gados - no 2009. gada maija līdz 2011. gada martam.

Kepler teleskops novēroja 150 000 zvaigžņu un atklāja, ka ap dažiem tūkstošiem riņķo planētas. Vairākiem simtiem zvaigžņu bija vairāk nekā viena planēta. Rūpīgi izanalizējot šo kandidātu grupu, tika apstiprinātas 715 planētas.

Metode, kuru izmantoja Lisjēra komanda varētu būt salīdzināma ar pieņēmumiem par lauvu un lauveņu uzvedību. Mūsu iedomātajā savannā lauvu tēviņi ir zvaigznes, kuras novēroja Kepler teleskops, bet lauvenes - planētu kandidātes. Dažas lauvenes veido grupas, bet tēviņi lielākoties klīst vieni paši. Ja jūs redzat divas lauvas, tad tās varētu būt tēviņš un lauvene vai divi lauvu tēviņi. Bet, ja redzams lauvu bars, tad, visticamāk, tur ir tēviņš ar savu baru. Šādā veidā iespējams identificēt gan lauvenes barā, gan vairākas planētas, kuras riņķo ap vienu zvaigzni.

"Pirms četriem gadiem Kepler komanda paziņoja par pirmajiem simtiem, tad jau tūkstošiem kadidātu, bet tās bija tikai planētu kandidātes," teica Lisjērs. "Mēs tagad esam izstrādājuši procesu, kas ļauj vienlaicīgi apstiprināt vairākas planētas."

Vairāku planētu sistēmas ir lieliskas laboratorijas, kur pētīt gan atsevišķas planētas, gan planētu sistēmas kopumā, tādejādi iegūstot norādes par planētu sistēmu veidošanās procesiem.

Četras no šīm planētām ir mazāk nekā 2,5 reizes lielākas par Zemi un riņķo dzīvībai labvēlīgajā zonā ap zvaigzni, kur temperatūra uz planētas virsmas ir pietiekama, lai tur varētu pastāvēt šķidrs ūdens.

Viena no šī četrām planētām ir Kepler-296f. Tā riņķo ap zvaigzni, kas ir uz pusi mazāka nekā Saule. Tās spožums ir tikai 5% no Saules spožuma. Kepler-296f ir divas reizes lielāka par Zemi, bet zinātnieki nezina, vai šī planēta ir līdzīga milzu planētām, kuras ieskauj biezs hēlija un ūdeņraža slānis, vai planētai, kuru klāj dziļš, visaptverošs okeāns.

"No šī pētījuma mēs uzzinājām, ka planētas šajās sistēmās ir nelielas un to orbītas atrodas vienā plaknē un vairāk līdzinās aplim," paskaidroja pētījuma līdzautors Džeisons Rovs. "Jo vairāk mēs pētam, jo arvien biežāk atrodam Saules sistēmai līdzīgas vietas."

Kepler, kas startēja 2009. gadā, ir pirmā NASA misija, kas paredzēta citplanētu meklēšanai. Līdz šim izdevies atklāt vairāk nekā 3600 planētu kadidātes, no kurām 961 ir jau apstiprinātas.

NASA