- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Mesjē 67 kopā atrod trīs planētas
Publicēts: 16.01.2014

Izmantojot HARPS instrumentu, ar kuru aprīkots 3,6 metru teleskops ESO (Eiropas Dienvidu observatorija) La Siljas observatorijā, kā arī citus teleskopus, astronomi ir atklājuši trīs planētas, kuras riņķo ap zvaigznēm Mesjē 67 kopā. Lai arī šobrīd ir zināmas vairāk nekā 1000 planētas ārpus Saules sistēmas, tikai pavisam neliela daļa no tām ir atklātas zvaigžņu kopās. Interesanti, ka viena no jaunatklātajām citplanētām, riņķo ap Saulei ļoti līdzīgu zvaigzni.
Planētas ārpus Saules sistēmas vairs netiek uzskatītas par lielu retumu. Citplanētas ir atklātas ap dažāda vecuma un ķīmiskā sastāva zvaigznēm, kuras izkaisītas pa visu plašo Visumu. Tomēr planētas, kuru zvaigznes mājo zvaigžņu kopās, zināmas ir maz.
Zvaigžņu kopas iedala divās grupās. Vaļējās kopas ir veidojušās no viena putekļu un gāzu mākoņa salīdzinoši nesen. Šī tipa kopas lielākoties sastopamas spirālveida galaktiku zaros. Savukārt lodveida zvaigžņu kopas ir vecāku zvaigžņu sfēriski sakopojumi, kas riņķo ap galaktikas centru. Līdz šim nav izdevies atklāt planētas lodveida zvaigžņu kopās, savukārt vaļējās kopās zināmas mazāk nekā sešas planētas. Šīs vaļējās kopas ir NGC 6811, M44 un Hiādes.
Tas šķiet dīvaini, jo lielākā daļa zvaigžņu tomēr piedzimst šādās kopās. Astronomi mēģina noskaidrot, vai kopās planētu veidošanās process varētu būt atšķirīgs, kas varētu izskaidrot šo interesanto faktu.
"Mesjē 67 kopā zvaigžņu vecums un ķīmiskais sastāvs atgādina Sauli. Tādēļ šī ir ideāla laboratorija, kur pētīt, cik daudz planētu veidojas šādā blīvi apdzīvotā vidē, kā arī vai tās vairāk veidojas ap masīvām vai mazāk masīvām zvaigznēm," pastāstīja pētījuma vadītāja Anna Brukalasi no Maksa Planka Ārpuszemes fizikas institūta.
Pētījumā tika izmantots jau minētais HARPS instruments, ar kuru aprīkots 3,6 metru teleskops La Siljas observatorijā, kā arī SOPHIE teleskops Observatoire de Haute-Provence, Šveices 1,2 metru Leonarda Eilera teleskops La Siljas observatorijā un Hobija Eberlija teleskops Teksasā (ASV). Sešus gadus zinātnieki novēroja 88 no Mesjē 67 kopas zvaigznēm, mēģinot ieraudzīt niecīgas, periodiskas svārstības, kas liecinātu par planētu esamību.
Jāņem vērā, ka lielākā daļa vaļējo kopu izklīst pēc dažiem desmitiem miljonu gadu. Tomēr blīvākas kopas, kāda ir arī M67, mēdz palikt kopā ilgāku laiku. M67 ir viena no vislabāk izpētītajām un visvecākajām vaļējām kopām Zemes tuvumā. Kopā, kura atrodas aptuveni 2500 gaismas gadu attālumā Vēža zvaigznājā, atrodas aptuveni 500 zvaigznes. Lielākā daļa kopas zvaigžņu ir vājākas nekā tās, kuras parasti tiek izmantotas citplanētu meklējumos.
M67 tika atklātas trīs planētas. Divas riņķo ap Saulei līdzīgām zvaigznēm, bet viena ap masīvāku un vecāku sarkano milzi. Pirmo divu planētu masa ir aptuveni 3 reizes mazāka nekā Jupitera masa un to apriņķošanas periods ir septiņas un piecas dienas. Trešā ir masīvāka nekā Jupiters un viens gads uz tās ilgst 122 Zemes dienas.
Pirmā no šīm planētām riņķo ap vienu no perfektākajām Saules līdziniecēm. Zvaigzne ir gandrīz identiska Saulei jeb Saules dvīnis, kuras masa, temperatūra un ķīmiskais sastāvs ir ļoti tuvs Saules parametriem. Šī tipa zvaigznes, atšķirībā no Saules analogiem un Saulei līdzīgajām zvaigznēm, ir ļoti reti sastopamas.
Divas no atklātajām planētām ir tā dēvētie "karstie jupiteri", kuras izmēros līdzinās Saules sistēmas milzim, bet atrodas daudz tuvāk zvaigznei un tādēļ ir karstākas. Temperatūra uz visām trim ir augstāka, lai uz tām varētu pastāvēt ūdens šķidrā veidā.
"Jaunie rezultāti liecina, ka planētas vaļējās zvaigžņu kopās ir tikpat bieži sastopamas kā ap vientuļām zvaigznēm, lai gan tās ir daudz grūtāk pamanīt," paskaidroja pētījuma līdzautors Luka Paskvīnī. "Mēs turpināsim pētīt šo kopu, lai noskaidrotu, kā atšķiras masa un ķīmiskais sastāvs zvaigznēm ar un bez planētām."
ESO