- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Maltīte zvaigznei
Publicēts: 3.06.2014
Mūsdienās ir zināmas vairāk nekā tūkstots apstiprinātu citplanētu. Dažas lielākas par Jupiteru, dažas mazākas par Zemi. Dažas riņķo tālu prom no savas zvaigznes, citas - biedējoši tuvu. Nereti tās, kuru orbītas atrodas ļoti tuvu zvaigznei, kļūst par centrālā spīdekļa maltīti. Tieši tā notiks ar divām planētām Kepler-56 sistēmā. Astronomiski tuvākajā laikā Kepler-56b un Kepler-56c tiks aprītas. Tas notiks attiecīgi pēc 130 un 155 miljoniem gadu.
"Cik man ir zināms, šī ir pirmā reize, kad divām planētām vienā sistēmā ir zināms aptuvenais nāves iestāšanās brīdis," teica pētījuma vadītāja Gondžī Lī no Hārvardas-Smitsona Astrofizikas centra.
Kepler-56 ir ieskats Saules sistēmas nākotnē. Pēc aptuveni 5 miljardiem gadu Saule kļūs par sarkano milzi. Tā uzpūtīsies un aprīs Merkuru un Venēru.
Arī Kepler-56 pārvēršas par sarkano milzi. Šobrīd tās diametrs jau ir četras reizes reizes lielāks nekā Saulei. Tā turpinās uzpūsties.
Viens gads uz planētas Kepler-56b ilgst 10,5 Zemes dienas, bet uz Kepler-56c - 21,4 dienas. Abas planētas atrodas tuvāk zvaigznei nekā Merkurs Saulei. Tas nozīmē, ka tās beigs pastāvēt krietni ātrāk.
Pirms planētas tiks aprītas, tās piedzīvos ārkārtīgi karstas pārvērtības. To atmosfēras uzvārīsies un iztvaikos, bet zvaigznes spēcīgā plūdmaiņas ietekme tās izstieps un planētas atgādinās olas.
Vienīgā no šobrīd zināmajām planētām šajā sistēmā, kura pārdzīvos sarkanā milža fāzi, ir Kepler-56d. Tā ir milzu planēta, kas 3,3 Zemes gadu laikā veic vienu orbītu ap zvaigzni. No droša attāluma tā nolūkosies abu pārējo planētu bojāejā.
Kepler-56 ir neparasta ne tikai ar divām nāvei nolemtām planētām, bet arī ar abu iekšējo planētu slīpajām orbītām attiecībā pret zvaigznes ekvatoru. Tā kā teorijas paredz, ka planētas veidojas no protoplanetārā diska, tad ir tikai loģiski, ka to orbītas atrodas tuvu ekliptikas plaknei. Iekšējo planētu orbītas slīpums varētu būt 37 vai 113 grādi.
Lī kopā ar kolēģiem analizēja arī tālāko planētu. Visticamāk, ka arī tās orbīta ir novietota slīpi attiecībā pret zvaigznes ekvatoru. Ir skaidrs, ka jāturpina šīs sistēmas novērojumi, lai noskaidrotu, kādēļ tā ir sašķiebusies.
Harvard-Smithsonian Center for Astrophysics
