- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Liesma un Staburags
Publicēts: 11.10.2019
Latvijā noslēdzošajā etapā ir Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) organizētā kampaņa NameExoWorlds, kuras ietvaros vairāk nekā simts valstu izvēlas vārdus vienai citplanētai jeb eksoplanētai un zvaigznei, ap kuru tā riņķo. Šovasar Latvijas Universitātes portālā divu mēnešu garumā tika pieņemti vārdu ierosinājumi Latvijas zvaigznei HD 118203 un ap to riņķojošajai planētai, bet no 6. septembra līdz 7. oktobrim ikviens varēja balsot par vārdu došanas komisijas 10 atlasītiem vārdu komplektiem. Saskaņā ar IAU noteikumiem, ne vēlāk kā līdz novembra sākumam valstīm ir jāinformē IAU par valstī veiktajām izvēlēm – par trijiem visvairāk balsis ieguvušiem komplektiem. Zvaigznei un citplanētai jābūt nosauktai atbilstoši visvairāk balsis ieguvušajam komplektam, tomēr IAU iebildumu (piemēram, ja tiek secināts, ka vārdi sakrīt ar citu valstu piedāvājumu, neatbilst politiskajai vai komerciālajai neitralitātei u.tml.) rezultātā var tik apstiprināts nākamais priekšlikums atbilstoši iegūto balsu skaitam. IAU oficiālu apstiprinājumu par vārdu oficiālo statusu plāno sniegt decembra beigās.
Visvairāk balsu saņēma priekšlikums dot zvaigznei vārdu Liesma, bet citplanētai – Staburags. Otrajā vietā ierindojās priekšlikums dot zvaigznei vārdu Austra, bet citplanētai – Laima, bet trešajā – attiecīgi Laima un Māra. Kopumā balsošanas laikā tika saņemtas 2040 balsis.
Jāpiebilst, ka saskaņā ar oriģinālo vārdu komplekta “Liesma un Staburags” pieteikumu, šie vārdi ir doti par godu latviešu skolotāja un dzejnieka Frīdriha Mālberģa (1824-1907) poēmai “Staburags un Liesma”.
Zvaigzne HD 118203 ir novērojama Latvijā cauru gadu viegli atpazīstamajos Lielajos Greizajos Ratos, kas ir daļa no Lielā Lāča zvaigznāja. Tiesa, tam nepieciešamas skaidras debesis un binoklis vai neliels teleskops. Planētu pie zvaigznes HD 118203 2006. gadā atklāja astronomu grupa Ronaldu da Silvas (Ronaldo da Silva) vadībā, veicot novērojumus Augšprovansas observatorijā (Francija).
Pēc savām fizikālajām īpašībām zvaigzne HD 118203 pieder pie submilžu kategorijas. Tā ir oranža, nedaudz lielāka par Sauli, bet ap to riņķojošā planēta ir tā saucamais karstais jupiters – tā ir divreiz masīvāka par Saules sistēmas lielāko planētu Jupiteru un atrodas stipri tuvu pie zvaigznes.
Latvijas Astronomijas biedrība (LAB) apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla „Zvaigžņotā Debess” veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. Plašāka informācija LAB mājaslapā www.lab.lv.
Vizuāls informācijai par Latvijas citplanētu – http://lab.lv/pasakumi-projekti/dod-vardu-citplanetai-03052019.html
LAB
Komentāri
