• Observatorija
• Forums
• Zeme
• Saules sistēma
• Visums
  • Citplanētas
  • Zvaigznes
  • Zvaigžņu kopas
  • Miglāji
  • Galaktikas
  • Melnie caurumi
  • Tumšā matērija un enerģija
  • Lielais Sprādziens
  • Astroķīmija
  • Astrobioloģija
• Kosmosa kuģi
• Tehno loģijas
• Spin-off
• Vērojam debesis
• Vēsture
• Attēli un video
• Mazajiem par kosmosu
• Citas ziņas

Gliese 581g varētu būt pirmā Zemei līdzīgā planēta dzīvībai labvēlīgā zonā

Vai atcerieties Ebersmena un Lolina apgalvojumu, ka pastāv 50% varbūtība, ka 2011. gadā tiks paziņots par pirmo Zemei līdzīgas planētas atklājumu. Varētu būt, ka šis brīdis ir pienācis ātrāk, jo Kalifornijas universitātes un Kārnegī institūta astronomu vadītā grupa paziņoja, ka viņi šādu planētu jau ir atraduši.

Planēta, kura ir aptuveni 3 reizes masīvāka nekā Zeme, riņķo ap zvaigzni tajā apgabalā, kurā uz virsmas var pastāvēt ūdens šķidrā formā. Ja šis atradums tiks apstiprināts, tā būs Zemei vislīdzīgākā citplanēta un pamatoti uzskatāma par derīgu dzīvībai.

Astronomiem "derīga dzīvībai" nenozīmē to pašu, ko lielākā daļa cilvēku uzskatītu par patīkamu dzīvošanai. Apdzīvojamība ir atkarīga no daudziem apstākļiem, bet šķidrs ūdens un atmosfēra tiek uzskatīti par svarīgākajiem.

"Mūsu atklājums ir diezgan pārliecinošs potenciāli dzīvībai derīgas planētas variants," teica astronomijas un astrofizikas profesors Stīvens Vogts. "Fakts, ka mēs spējām šādu planētu atklāt tik ātri un tik tuvu, liecina, ka šādas planētas varētu būt bieži sastopamas."

Atklājums ir balstīts uz 11 gadus ilgiem novērojumiem, kuri veikti V. M. Keka vārdā nosauktajā observatorijā Havaju salās.

"Modernas tehnoloģijas apvienojumā ar vecā stila teleskopiem turpina atrasties citplanētu medību vadībā," teica Pauls Batlers no Kārnegī institūta. "Mūsu iespējas atrast potenciāli apdzīvojamas pasaules šobrīd ierobežo tikai teleskopu izmantošanai pieejamais laiks."

Vogta un Batlera vadītā astronomu grupa ir paziņojusi par divām jaunām planētām, kuras riņķo ap netālu esošo sarkano punduri Gliese 581. Kopumā ap šo zvaigzni ir atklātas jau sešas planētas, kurām raksturīgas gandrīz cirkulāras orbītas.

Visinteresantākā no jaunatklātajām planētām ir Gliese 581g, kuras masa 3-4 reizes pārsniedz Zemes masu. Tās orbitālais periods ir aptuveni 37 dienas. Masa liecina, ka tā varētu būt cieta planēta ar noteiktu virsmu un gravitāciju, lai noturētu atmosfēru.

Gliese 581 atrodas nieka 20 gaismas gadu attālumā no Zemes Svaru zvaigznājā. Divas iepriekš atklātās planētas atradās uz dzīvībai labvēlīgās zonas robežas - planēta c karstajā pusē, bet d - aukstajā pusē. Daži astronomi uzskata, ka d planēta varētu būt apdzīvota, ja uz tās būtu bieza atmosfēra ar izteiktu siltumnīcas efektu. Jaunatklātā planēta g atrodas dzīvībai labvēlīgās zonas pašā vidū.

"Mums bija planētas abās pusēs dzīvībai labvēlīgajai zonai - viena pārāk karsta, bet otra - pārak auksta. Tagad mums ir viena, kas atrodas tieši vidū," piebilda Vogts.

Planētas viena puse ir pastāvīgi pavērsta pret zvaigzni, bet otra atrodas mūžīgā tumsā. Dzīvībai labvēlīgākā zona ir uz līnijas starp tumsu un gaismu. To dēvē par terminātoru.

"Jebkurai dzīvības formai būtu plašs stabilu klimatu klāsts, no kā izvēlēties un kuros attīstīties," stāstīja Vogts.

Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka vidējā temperatūra uz planētas ir no -31 līdz -12 grādiem pēc Celsija. Dienas pusē temperatūra ir neizturami karsta, bet nakts pusē - stindzinoši auksta.

Ja Gliese 581g uzbūve līdzinās Zemei, tās diametrs ir 1,2 līdz 1,4 reizes lielāks par Zemes diametru. Gravitācija tur būtu tāda pati vai nedaudz lielāka nekā uz Zemes.

"Ir ļoti grūti atklāt tādu planētu kā šī," piebilda Vogts. "Katra reize, kad mēs mērījām tās radiālo ātrumu, ir viens vakars pie teleskopa. Vajadzēja vairāk kā 200 novērojumus ar precizitāti 1,6 m/s, lai atklātu šo planētu."

Lai iegūtu tik lielu novērojumu skaitu (238), Vogta komanda apvienoja HIRES novērojumus ar Ženēvas observatorijas HARPS projekta ietvaros iegūtajiem datiem.

Papildus radiālā ātruma mērījumiem tika veikti arī precīzi zvaigznes spožuma mērījumi, kas apstiprināja, ka radiālā ātruma izmaiņas ir saistītas ar jaunu planētu, kas riņķo ap šo zvaigzni

"Ja šādas planētas ir reti sastopamas, mums nevajadzēja atklāt tādu tik ātri un tik tuvu," noteica Vogts. "Šādas sistēmas, kurās varētu būt potenciāli apdzīvojamas planētas, varētu būt 10-20% no visām Piena Ceļa zvaigznēm. Mūsu galaktikā varētu būt desmitiem miljardiem šādu sistēmu."

University of California Santa Cruz