ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Atmosfēras formēšana uz GJ 1132 b


Publicēts: 13.03.2021

Iespējams, ka GJ 1132 b savu dzīvi iesāka kā planēta, kuru klāja bieza un blīva atmosfēra. Savos pirmsākumos tā varēja piederēt tā dēvētajiem "sub-Neptūniem" - planētu grupai, kuru rādiuss vairākas reizes pārsniedz Zemes izmērus un kuru atmosfērā ir salīdzinoši daudz ūdeņraža un hēlija. GJ 1132 b gadījumā jaunās un karstās zvaigznes starojums ātri aizpūta prom atmosfēru, atstājot Zemes izmēra kodolu. Tomēr ar to šis stāsts nebeidzas.

Jaunākie novērojumi ar Habla teleskopu atklāj, ka planētai ir izveidojusies jauna atmosfēra, kas pamatā sastāv no ūdeņraža, ūdeņraža cianīda, metāna un amonjaka, kā arī ogļūdeņražu dūmakas. Astronomi spriež, ka daļu no ūdeņraža, kas veidoja sākotnējo atmosfēru, absorbēja izkususī planētas virsma. Vulkānisko procesu rezultātā šī gāze tiek atbrīvota un piedalās sekundārās atmosfēras veidošanā. Jāsaka gan, ka arī sekundārā atmosfēra lēnām aizplūst kosmosā.

Kā izteicās izpētes komandas dalībnieks Pauls Rimmers no Kembridžas universitātes, tad otrās atmosfēras avots ir planētas virsma un dzīles, tādēļ tā ir kā logs uz šīs pasaules ģeoloģijas procesiem.

Mehānisms, ka daļa Zemes tipa planētu savu dzīvi uzsāk kā "sub-Neptūna" klases planētas, tiek aktīvi pētīts. Pirmatnējā atmosfēra iztvaiko vai to aizpūš jaunās un karstās zvaigznes starojums. Tad zvaigzne kļūst vēsāka. Ja ir kādi procesi, kuru rezultātā atmosfēra var atjaunoties, tad vēlākos sistēmas dzīves posmos, kad vide ir stabilāka, atmosfēra var pastāvēt.

Dažos aspektos GJ 1132 b līdzinās Zemei, bet dažos būtiski atšķiras no mūsu planētas. To blīvums, izmērs un vecums ir ļoti līdzīgi. Abu planētu sākotnējā atmosfēra bija bagāta ar ūdeņradi un abas bija karstas savos pirmsākumos. Tomēr to veidošanās ir noritējusi atšķirīgi. Tiek uzskatīts, ka Zeme izveidojās kā cieto iežu planēta, bet GJ 1132 b sākotnēji bija neliela izmēra gāzu planēta. Zeme atrodas komfortablā attālumā no Saules, bet GJ 1132 b atrodas tik tuvu savai zvaigznei, sarkanajam pundurim, ka viens gads uz tās ilgst tikai pusotru dienu. GJ 1132 b ir vērsta pret zvaigzni visu laiku ar vienu un to pašu pusi.

Kādi procesi varētu nodrošināt pastāvīgu vulkānismu? Iespējams tas saistīts ar plūdmaiņas spēkiem. GJ 1132 b orbīta ir elipsveida un attiecīgi zvaigznes pievilkšanas spēks mainās atkarībā no tā, kurā orbītas punktā atrodas planēta. Tas izraisa iekšējo slāņu sasilšanu, kas izpaužas kā vulkānisms. Tiek uzskatīts, ka sistēmā ir vēl vismaz viena planēta, kuras gravitācija arī mijiedarbojas ar GJ 1132 b. Saules sistēmā esošais Jupitera pavadonis Jo ir uzskatāms piemērs šādas "gravitācijas masāžas" rezultātam. Arī uz šī pavadoņa tiek novērota aktīva vulkāniskā darbība.

Pētnieku grupa uzskata, ka GJ 1132 b garoza ir ļoti plāna, iespējams tikai dažus desmitus vai simtus metru bieza. Visticamāk uz tās nav novērojami vulkāni, bet gan virsma ir saplaisājusi un pa šīm plaisām tad arī izplūst dažādas gāzes.

Ja atmosfēra ir retināta, tad ir cerība, ka infrasarkano staru diapazonā būtu iespējams iegūt pašas planētas virsmas spektru. Šo ideju varētu pārbaudīt ar Džeimsa Veba teleskopa palīdzību. Tā starts paredzēts 2021.gada rudenī.

GJ 1132 b atrodas aptuveni 40 gaismas gadu attālumā no Zemes un ir atrodama Buras zvaigznājā, kas redzams dienvidu puslodes debesīs.

Space Telescope Science Institute, NASA JPL

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!