- Sākums -
- Visums -
- Citplanētas
Ar oglekli bagātās pasaules var būt bez ūdens
Publicēts: 29.10.2013
Planētas, kuru sastāvā ir daudz oglekļa, tai skaitā tā dēvētās dimanta planētas, varētu būt sausas, tuksnešainas planētas, uz kurām nav sastopams ūdens. Par to liecina jaunākā, NASA finansētā pētījuma ietvaros iegūtie rezultāti.
Mūsu zvaigzne nav bagāta ar oglekli, tādēļ Zeme un citas cietās planētas pārsvarā ir veidotas no silīcija savienojumiem. Teorētiskie modeļi liecina, ka ap zvaigznēm, kuru sastāvā ir vairāk oglekļa, varētu veidoties ar oglekli bagātas planētas, iespējams, pat ar dimanta slāņiem.
Veidojot šo planētu sistēmu teorētiskos modeļus, zinātnieki secināja, ka to sastāvā ir maz sasaluša ūdens rezervju, kuras tiktu izmantotas okeānu veidošanai uz šīm pasaulēm.
"Mūsu okeānu izejmateriāls bija ledainie asteroīdi un komētas," pastāstīja Torenss Džonsons no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas (JPL). "Ja mēs izsekojam līdz šo izejmateriālu veidošanās brīdim, atklājas, ka ap ar oglekli bagātām zvaigznēm asteroīdi un komētas veidojas sausi."
Teorētiskajā pētījumā izdevies noskaidrot, ka papildus ogleklis aktīvāk savāks skābekli un neļaus veidoties ūdenim.
"Tā ir ironija, bet, ja oglekļa, kas tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem dzīvības pastāvēšanas elementiem, ir pārāk daudz, tas nozags skābekli, kas savādāk tiktu izmantots ūdens radīšanai, kas, kā mēs zinām, ir svarīgs šķīdinātājs mums zināmajām dzīvības formām," paskaidroja Džonotans Lunine no Kornela universitātes.
Viens no svarīgākajiem citplanētu jeb eksoplanētu izpētes jautājumiem ir, vai tās ir apdzīvojamas. Vispirms tiek meklētas planētas, kuras atrodas tā dēvētajā dzīvībai labvēlīgajā zonā ap zvaigzni. Šajā apgabalā ūdens uz planētas virsmas var eksistēt šķidrā formā. NASA Keplera misijas ietvaros ir izdevies atklāt dažas šādas planētas, un zinātnieki turpina pārlūkot misijā iegūtos datus, lai meklētu jaunas pasaules, kuras teorētiski varētu līdzināties Zemei.
Tomēr, pat ja planēta atrodas zonā, kurā var pastāvēt šķidrs ūdens, rodas jautājums, vai uz tās virsmas ir pietiekami daudz ūdens. Džonsons un viņa vadītā kodmanda veidoja teorētiskus planētu modeļus, ņemot vērā mūsu Saules oglekļa un skābekļa attiecības. Saule, līdzīgi kā daudzas citas zvaigznes, sākotnējo ķīmisko sastāvu ir mantojusi no Lielā Sprādziena un agrāko paaudžu zvaigznēm.
"Mūsu Visumam ir savs ķīmisko elementu tops," teica Džonsons.
Zinātnieku veidotie modeļi precīzi prognozē, cik daudz ūdens ledus formā bija sastopams Saules sistēmas pirmsākumos pirms vairākiem miljardiem gadu, pirms tas kļuva par Zemes okeāniem. Komētas un asteroīdi tiek uzskatīti par galvenajiem ūdens piegādātājiem, kuru avots atradās tālu prom no Zemes, Saules sistēmas nomalē, aiz tā dēvētās "sniega robežas".
Kad planetāros modeļus pielietoja zvaigznēm, kuru sastāvā ir vairāk oglekļa, ūdens pazuda.
"Tur aiz sniega robežas nav sniega," piebilda Džonsons.
"Ne visas cietās planētas tiek radītas vienādas," skaidroja Lunine. "Zemes izmēra dimanta planētas, ja tādas pastāv, izskatīsies pavisam svešādas mums - nedzīvas, tuksnešainas planētas bez okeāniem."
NASA JPL
Komentāri
Jupis tieši 29.10.2013 domāja šādi:
Taka uzēdušies uz to ūdeni, uz Titāna šķidrs ūdens arī nav, bet tā nepavisam nav sausa pasaule!