- Sākums -
- Visums -
- Astroķīmija
Kur meklēt dimantus?
Publicēts: 27.02.2008
Nebūtu slikti nebaltām dienām mājās turēt kādu maisiņu ar dimantiem? Par nelaimi, uz Zemes tie ir sastopami ne pārāk izšķērdīgos daudzumos. Visumā gan dimanti ir izkaisīti biezā slānī. Nē, šoreiz tās nav domātas melnajās debesīs mirdzošas zvaigznītes, bet gan reāli dimanti.
Kad 1980jos gados zinātnieki pētīja meteorītus, viņi atklāja, ka dažus no tiem veido neskaitāms daudzums mikroskopisku dimantu. Viens šāds mirdzošais akmentiņš ir 25 000 reižu mazāks par smilšu graudiņu. Vienā meteorītā šie nanodimanti var sastādīt pat 3% no kopējās masas. Ir pamats domāt, ka visumā šo "sieviešu draugu" ir vēl vairāk un šobrīd ir izstrādāta metode kā saskatīt dimantus visuma plašajās raktuvēs.
NASA izveidoja datorsimulāciju, kurā tika attēlota starpzvaigžņu vide, kas ir bagāta ar nanodimatiem. Simulācijas rezultātā tika atklāts, ka šādus mākoņus būtu iespējams novērot ar Spitzera kosmosa teleskopu. Vienā gramā kosmiskā mākoņa materiāla var būt aptuveni 10 000 miljardi nanodimantu.
Izrādās, ka līdz šim zinātnieki dimantus meklēja nepareizajās vietās. Tā kā dimantu izgaismošanai nepieciešama ultravioletā spektra gaisma, astronomi domā, ka Spitzers jāpavērš pret ļoti jaunām un karstām zvaigznēm. Kad ultravioletā gaisma no tuvējās zvaigznes trāpa nanodimantam, tā molekulārās saites tiek deformētas un enerģija izlādējas specifiska infrasarkanā spektra "nospieduma" veidā.
Uz Zemes dimanti veidojās lielā karstumā un spiedienā ilgstošā laika periodā. Kā dimanti veidojas visumā? Izrādās, ka vide ir pilnīgi pretēja - retināti aukstas moelkulārās gāzes mākoņi, kur spiediens ir miljardiem reižu mazāks un temperatūra ir aptuveni -2400C.
Nu ko, atliek tikai gaidīt pirmās fotogrāfijas no Spitzer teleskopa un pēc tam "dimantu mednieku" armādu, kas pametīs Zemi labākas dzīves meklējumos.
NASA/Spitzer
Adenta tieši 4.07.2016 domāja šādi:
Nasas datortimulācijas ir kaut kas ļoti interesants, protams elites līmenis.