ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Heršels nodarbojas ar ķīmiju


Publicēts: 27.11.2009

Eiropas kosmosa aģentūras Heršela teleskops ir veicis mūsu galaktikas objektu un citu galaktiku spektroskopiskos novērojumus, kuros izmantots arī SPIRE instruments, kas darbojas submilimetru diapazonā no 194 līdz 672 mikroniem.

Šis instruments, kuru radījuši Lielbritānijas zinātnieki, kļūs par nenovērtējamu rīku, kas palīdzēs noteikt mūsu pašu galaktikas zvaigžņu veidošanās reģionu un citu galaktiku starpzvaigžņu materiāla sastāvu, temperatūru, blīvumu un masu.

"Heršels kārtējo reizi ir sagādājis vienreizējus rezultātus. Šie dati ir pieejami, pateicoties to zinātnieku pieredzei un vēlmei darboties, kas strādājuši pie šī projekta. Iegūtā informācija paplašinās mūsu zināšanas par zvaigžņu evolūcijas cikliem," teica profesors Keits Meisons.

"Spektrometra pārbaudes laikā tika veikti novērojumi un ir skaidrs, ka iegūtie dati ir izcilas kvalitātes. Pat šie pārbaudes laika novērojumi ir ļoti zinātniski, jo sevišķi tie, kuros mēs redzam iespēju noteikt ūdens esamību Visumā. Spektrometra izveidošana bija patiess izaicinājums, komanda ir apmierināta, ka tas tik labi strādā," teica profesors Mets Grifins no Kārdifas universitātes.

"Heršels mums palīdzēs izpētīt zvaigžņu dzīvi, izveidot mūsu galaktikas tuvākās apkārtnes ķīmiskā sastāva karti un ļaus noteikt ūdens un sarežģītu molekulu esamību tālās galaktikās," stāstīja profesors Glens Vaits no Razerforda Epletona laboratorijas.

Heršela teleskopa jaunākajos novērojumos redzami četri dažādi objekti.

Pirmajā grafikā redzams VY Canis Majoris spektrs. Tā ir milzu zvaigzne, kuras dzīves cikls tuvojas noslēgumam. Milzīgi gāzes un putekļu mākoņi tiek izmesti kosmosā, ieskaitot tādus elementus kā ogleklis, skābeklis un slāpeklis. Iegūtais spektrs ir pārsteidzoši bagāts ar tādiem elementiem kā oglekļa monoksīds un ūdens. Pavisam tika identificētas vairāk kā 200 spektrālās iezīmes, daļa no kurām saistīta ar ūdens klātbūtni, kas liecina, ka zvaigzni ieskauj karsts tvaiks.

Otrajā grafikā redzams viena Oriona miglāja apgabala spektrs. Šajā apgabalā esošo gāzi ir jonizējušas tuvumā esošās jaunās zvaigznes. Pievienotajā attēlā redzams šis apgabals, kādo to nofotografējis NASA Spitzera teleskops. Spektrālās līnijas astronomiem ļauj novērtēt ne tikai ķīmisko sastāvu, bet arī starpzvaigžņu gāzes temperatūru un blīvumu.

Trešajā grafikā attēlots galaktikas Arp 220, kas atrodas aptuveni 250 miljons gaismas gadu attālumā, spektrs. Tajā novērota aktīva zvaigžņu veidošanās, kuru inicializējusi divu galaktiku apvienošanās. Pievienotais optiskais attēls ir fotografēts ar Habla teleskopu.

Ceturtajā grafikā redzams M82 galaktikas spektrs. Šī galaktika atrodas tikai 12 miljons gaismas gadu attālumā. Arī šajā galaktikā noris aktīva zvaigžņu veidošanās. Tā ir viena no savstarpējā mijiedarbībā esošajām galaktikām, pie kurām pieskaitāma arī M81.

 

Science and Technology Facilities Council

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!