- Sākums -
- Visums -
- Astroķīmija
Dzīvības ķīmija jaunas zvaigznes apkārtnē
Publicēts: 9.04.2015
Astronomi, izmantojot Atakamas Lielo milimetru/submilimetru režģi (ALMA), ir atklājuši kompleksas organiskās molekulas kādas jaunas zvaigznes protoplanetārajā diskā. Tas apstiprina pieņēmumu, ka apstākļi, kādos veidojās Saule un Zeme, Visumā nav unikāli. Putekļu un gāzes diskā, kas ieskauj aptuveni vienu miljonu gadu veco zvaigzni MWC 480 tika konstatēts metilcianīds (acetonitrils CH3CN). Šīs vielas tur ir tik daudz, ka varētu piepildīt visus Zemes okeānus.
Gan šī molekula, gan vienkāršākais ūdeņraža cianīds (HCN) tika pamanīts diska ārējā malā, kas, kā uzskata astronomi, varētu būt Koipera joslas analogs. Saules sistēmā šajā reģionā mājo komētas un citi ar ledu bagāti objekti, kuros ir saglabājies Saules sistēmas pirmsākumos pastāvējušais ķīmiskais sastāvs. Tiek uzskatīts, ka tieši ar komētām un asteroīdiem uz pirmatnējo Zemi tika nogādāts ūdens un organiskās vielas, kuras bija nepieciešamas dzīvības rašanās procesos.
"Komētu un asteroīdu pētījumi atklāj, ka miglājs, kurā izveidojās Saule un planētas, bija bagāts ar ūdeni un kompleksām organiskajām molekulām," pastāstīja Karina Oberga no Hārvardas-Smitsona Astrofizikas centra. "Tagad mums ir vēl labāki pierādījumi, ka tāda pati ķīmija ir atrodama arī citur Visumā, reģionos, kuros var izveidoties pavisam citādākas planētu sistēmas."
Molekulas, kuras tika atklātas ap MWC 480, līdzīgā koncentrācijā ir sastopamas Saules sistēmas komētās.
MWC 480 ir aptuveni divas reizes masīvāka par Sauli un atrodas 455 gaismas gadu attālumā zvaigžņu veidošanās reģionā Vērša zvaigznājā. Protoplanetārais disks ir ļoti jauns, tajā vēl nav konstatētas planētu veidošanās pēdas. Augstākas izšķirtspējas datos varētu atklāt līdzīgas struktūras, kādas novērotas ap tāda paša vecuma zvaigzni HL Tauri.
Tumšajos, aukstajos starpzvaigžņu mākoņos efektīvi veidojas organiskās molekulas, tai skaitā cianīdi. Šīs grupas pārstāvji un jo īpaši metilcianīds ir svarīgi, jo tajos ir oglekļa-slāpekļa saites, kas ir svarīgas aminoskābju veidošanās procesos. Aminoskābes savukārt ir neatņemama olbaltumvielu sastāvdaļa.
Līdz šim nebija skaidrs, vai šīs kompleksās organiskās molekulas veidojas un spēj pastāvēt enerģētiski aktīvajā vidē ap jaunām zvaigznēm, kur triecienviļņi un starojums var viegli saraut ķīmiskās saites. ALMA novērojumi ne tikai pierāda, ka šīs molekulas spēj izdzīvot skarbajā vidē, bet arī ir sastopamas lielā daudzumā, krietni vairāk nekā ir konstatēts starpzvaigžņu mākoņos. Tas nozīmē, ka protoplanetārajos diskos ļoti efektīvi salīdzinoši īsā laika periodā veidojas organiskās molekulas.
Sistēmai attīstoties, organiskās molekulas tiks iekļautas komētās un citos ledu saturošos objektos, kuri vēlākos periodos varētu nokļūt zonā, kura būtu labvēlīgāka mums pazīstamo dzīvības formu pastāvēšanai.
"Citplanētu pētījumi liecina, ka Saules sistēma nav unikāla ne planētu skaita ziņā, nedz ūdens daudzumā," secināja Oberga. "Tagad mēs zinām, ka arī organiskā ķīmija nav unikāla. Mēs atkal uzzinam, ka neesam nekas īpašs. Dzīvības sastopamības perspektīvā tās ir lieliskas ziņas."
ESO
shpokas tieši 9.04.2015 domāja šādi:
metilcianīds varētu būt lieliska viela dzīvības uzturēšanai
Nelabojams tieši 9.04.2015 domāja šādi:
Nejauc rašanās un dažu tās formu, kas enerģiju iegūst no oksidēšanas ar skābekli, uzturēšanas priekšnosacījumus. Pie tam pat uz Zemes pēdējās ir tikai viens variants no sastopamiem vairākiem desmitiem. Kaut vai tādiem, kā Fe->Fe3+, H2S->S un citas. Zemes atmosfēra agrīnajos etapos bija tikpat lieliska vide.