Elipsveida elegance

Publicēts: 10.08.2018
Maldīgs ir uzskats, ka astronomi vienmēr dzenas pēc arvien lielākiem un lielākiem teleskopiem. Ar tādiem kā, piemēram, Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO) Ļoti lielais teleskops (VLT) var detalizēti aplūkot blāvus un tālus objektus. Dažkārt astronomi vēlas palūkoties uz kopainu, lai saredzētu liela mēroga mijiedarbību starp galaktikām. Tādiem mērķiem…

Viesis no tālienes

Publicēts: 15.07.2018
Neitrīno (mazie neitrālie) nereti tiek dēvēti par spokainajām daļiņām, jo tie ārkārtīgi vāji mijiedarbojas ar parasto matēriju. Katru sekundi tavam īkšķa nagam cauri izlido miljardiem neitrīno, neiztraucējot nevienu molekulu. Tomēr 2017.gada 22.septembrī Antarktīdas ledū ieraktie IceCube Neitrīno observatorijas uztvērēji reģistrēja vienu neitrīno. Zinātnieki…

Visjaunāko planētu meklējumos

Publicēts: 19.06.2018
Protoplanetārais disks ir putekļu un gāzu disks, kas ieskauj jaunas zvaigznes. Tā ir planētu fabrika. Mūsdienu jaudīgākie teleskopi un modernākās datu apstrādes metodes ļauj detalizēti aplūkot šos diskus, meklējot spraugas, kas varētu liecināt par planētu klātbūtni. Divas neatkarīgas pētnieku grupas, izmantojot ALMA teleskopu, ir atklājuši trīs jaundzimušas…

Alpha Centauri drošības pārbaude

Publicēts: 12.06.2018
Meklējot dzīvību ārpus Saules sistēmas, izdevīgākās kandidatūras ir tās planētu sistēmas, kuras atrodas tuvāk Saulei. Vistuvākā ir Centaura Alfa, kas atrodas aptuveni 4 gaismas gadu attālumā. Šajā sistēmā mājo trīs zvaigznes, no kurām viena ir Proksima jeb Alpha Cen C, ap kuru atklāta planēta.

Vai ilgtspējīga civilizācija ir iespējama?

Publicēts: 5.06.2018
Šobrīd ir zināmi vairāki tūkstoši citplanētu, no kurām vairāki desmiti ir tādas, uz kurām apstākļi varētu būt labvēlīgi mums pazīstamām dzīvības formām. Kopš Frensis Dreiks izveidoja slaveno vienādojumu, esam precizējuši dažus no mainīgajiem, bet joprojām ir daudzi neskaidri aspekti jautājumā - vai Visumā pastāv saprātīgas dzīvības formas un vai tās…

Tuvējais Visums ultravioletajā gaismā

Publicēts: 18.05.2018
Intensīvs ultravioletais starojums ir viena no pamanāmākajām jaunāko un karstāko zvaigžņu īpašībām. Šie spīdekļi nedzīvo garu mūžu, bet ir ļoti spoži un viegli pamanāmi. Starptautiska astronomu grupa, izmantojot Habla teleskopa tehnoloģiskās iespējas, ir pabeiguši LEGUS pētījumu, veicot 50 tuvējā Visuma galaktiku analīzi un izveidojot katalogu, kurā…

Visātrāk augošais melnais caurums

Publicēts: 16.05.2018
Austrālijas Nacionālās universitātes astronomiem ir izdevies notvert vienu varen rijīgu briesmoni - līdz šim visātrāk augošo melno caurumu, kas divās dienās patērē tādu matērijas apjomu, kura masa ir līdzvērtīga Saules masai. Astronomiem nācās ielūkoties Visuma pirmsākumos, 12 miljardu gadu senā pagātnē, kad šī supermasīvā melnā cauruma masa bija aptuveni…

Hēlijs WASP-107b atmosfērā

Publicēts: 7.05.2018
Kad uz Zemes un Saules sistēmā būs izsmeltas visas hēlija rezerves, varēs doties uz WASP-107b, kuras atmosfērā Habla teleskops ir palīdzējis atklāt hēliju. Šis ir pirmais gadījums, kad šo elementu ir izdevies konstatēt citplanētas atmosfērā. Pētījumos, kurus vadīja Džesika Speika no Ekseteras universitātes (Lielbritānija), tika analizēts planētas spektrs…

340 000 zvaigžņu nopratināšana jeb GALAH projekts

Publicēts: 19.04.2018
GALAH (Galaktikas arheoloģijas izpēte) projekta ietvaros zinātnieki veikuši spektra analīzi jau vairāk nekā 340 000 zvaigznēm, kas mājo Piena Ceļa galaktikā. Zinātnieki paredz, ka šie dati palīdzēs ne tikai labāk izprast, kā ir veidojusies mūsu galaktika un tās sastāvdaļas, bet arī sameklēt Saules māsas - zvaigznes, kas veidojās no tā paša putekļu un…

Gaismas ieskautā

Publicēts: 6.04.2018
Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO) Ļoti lielā teleskopa (VLT) jaunākajos attēlos redzamas Mazā Magelāna Mākoņa pundurgalaktikas zvaigznes un mirdzošās gāzes mākoņi. Izmantojot šos datus, zinātniekiem ir izdevies identificēt pirms aptuveni 2000 gadiem uzsprāgušas pārnovas atliekas, kuras ieskauj gāzu čaula. Čandras rentgenstaru teleskopa novērojumi…